Brunavas pagasta Mežgaļu skolas parkā 25. maijā svinīgi atklāja un iesvētīja piemiņas vietu, kas simbolizē nacionālo partizānu kustību, Latvijas un Lietuvas pretošanās kustības darbību.
Brunavas pagasta Mežgaļu skolas parkā 25. maijā svinīgi atklāja un iesvētīja piemiņas vietu, kas simbolizē nacionālo partizānu kustību, Latvijas un Lietuvas pretošanās kustības darbību.
Balts krusts un stēla ar granītā iegravētiem uzvārdiem ir atgādinājums par skarbo laiku. Piemiņas vietu projektējis kādreizējais baušķenieks Gunārs Blūzma, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības valdes loceklis. Viņš sacīja, ka šis darbs turpināsies un vēl vairākās vietās pierobežā taps līdzīgi obeliski. Katrs ir arhitektoniski atšķirīgs, bet baltais krusts simbolizē ciešanas un liecina par padomju okupācijas varas upuriem.
Izceļ no nebūtības
Vietējie ļaudis, skolu jaunatne, viesi no citiem rajoniem un Rīgas, no kaimiņzemes Lietuvas, jauktais koris “Grenctāle” izvietojās saules piepildītajā parkā. Piemiņas vietas atklāšanas uzrunās atdzīvojās pagātnes notikumi, par tiem aicināja runāt Brunavas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivis Kārkliņš. Biržu rajona vicemērs Aurims Franks pieminēja Latvijas un Lietuvas neatkarības cīnītāju gaitas.
Latvijas Okupācijas muzeja darbiniece Inese Dreimane sniedza emocionālu ieskatu vēstures periodā, kura skarbums prasīja ticību un pārliecību: “Paceļoties baltajam krustam, no nebūtības tiek izcelti varoņi. Bijušā Panemunes pagasta vīri pēckara gados neļāva vietējiem koloborantiem justies mierīgi. Kaut arī izredžu uzvarēt bija maz, partizāniem bija atbalstītāji. Daudzi tika deportēti. Ir ļoti svarīgi saglabāt patiesību un neļaut tai pazust. Mūsu uzdevums ir noklāt ar šādām piemiņas vietām visu Latviju.”
Tēvzemes mīlestība
Vietējā iedzīvotāja Laimdota Mustermane “Bauskas Dzīvei” izklāstīja savas atmiņas: “Tas bija smags laiks. Atceros, ka pēc trīs panemuniešu nošaušanas nejauši biju aizgājusi līdz šai liktenīgajai vietai un redzēju sarecējušu asinspeļķi. Augškalnu un Valteķu iedzīvotāji atbalstīja vīrus, kuri slēpās bunkurā. Bija norunātas un sētā izliktas īpašas zīmes, tām parādoties, varēja saprast, ka viss ir mierīgi.” Jānis Ozoliņš atcerējās Ērika Narkevica grupas darbību, to reizi, kad Budbergas parka augstākajā kokā tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. Vecākā gadagājuma vīru runās līdz sirdstrīsām atklājās viņu piederība savai tēvzemei un tās mīlestība.
Audzina ar vēsturi
Mežgaļu pamatskolas 9. klases audzēknis Mārtiņš Berkmanis “Bauskas Dzīvei” sacīja, ka piemiņas brīdī viņš guvis jaunu informāciju par agrāk uzzinātiem notikumiem. Pagasta vēstures lappuses tiekot pārrunātas vēstures un audzināšanas stundās.
Pie stēlas un krusta klājās košs ziedu paklājs – piemiņas un goda apliecinājums. “Bauskas Dzīve” pirms šī svētbrīža pa telefonu bija uzklausījusi kādu brunavieti, kurš izteica šaubas, vai skolas parks ir piemērotākā vieta šāda piemiņas stūrīša ierīkošanai. Gunārs Blūzma bilda: “Bērni un jaunatne taču ir mūsu cerība. Viņiem jāmācās vēsture, un piemiņas vietas kopšana palīdz izjust pagātni.
