Valsts aizsardzības dienestu sāk pirmie obligāti iesauktie karavīri

Piektdien, 19. jūlijā, militārajā bāzē Kadagā dienestā tika pavadīti valsts aizsardzības dienesta (VAD) 2024.gada jūlija iesaukuma karavīri, starp kuriem pirmo reizi ir ne vien brīvprātīgi pieteikušies, bet arī obligāti iesauktie jaunieši.

Jau ziņots, ka šodien Ādažos jāierodas kopumā 450 Latvijas pilsoņiem, no tiem 383 bija brīvprātīgi pieteikušies, to skaitā deviņas jaunietes, kā arī 67 jaunieši, kuri dienestam atlasīti pēc nejaušības principa.

Kā novēroja aģentūra LETA, ar privāto transportu atbraukušos jauniešus pavadīt uz dienestu bija ieradies kupls pulks radinieku – mātes, tēvi, brāļi, māsas. Lai arī vecākos un arī pašos jauniešos valdīja pacilāts noskaņojums, kam sekoja braši vēlējumi un apskāvieni, dažas mātes un draudzenes neiztika arī bez asarām. Daļa jauniešu ieradās ar armijas autobusu, un dienēt devās bez radinieku atvadām pie bāzes vārtiem.

Pēc reģistrācijas jaunieši tika sadalīti pa vienībām un devās uz jaunajām mītnes vietām. Pirms tam bija jāatbrīvojas no aizliegtiem priekšmetiem – alkohola, apreibinošām vielām vai pašaizsardzībai paredzētiem priekšmetiem. Kā novēroja aģentūra LETA, tādu gan faktiski nebija un, lai gan tas nebija prasīts, atkritumu urnā tika iemestas vien pāris elektroniskās cigaretes un cigarešu paciņas. Drošības pēc jau aiz bāzes vārtiem jauniesaukto mantas pārbaudīja kinologi ar suņiem.

Daļu jauniešus uzņēma štāba virsseržanta Ilmāra Rešņa pārstāvētais 1.mehanizētā kājnieku bataljons. Rešņa žurnālistiem atzina, ka, sagaidot topošos VAD karavīrus, noskaņojums vienmēr ir pozitīvs, jo nesen jau dienestu pabeidza pirmais VAD iesaukums. Instruktori ir fiziski un mentāli sagatavoti, lai jauniešiem iedotu labākās zināšanas.

Lai arī jūlija iesaukumā pirmo reizi ir jaunieši, kas tika izvēlēti obligātā iesaukumā pēc nejaušības principa, Rešņas pārstāvētās vienības darbu tas neapgrūtināšot. Atšķirības starp brīvprātīgajiem un obligātā kārtā iesauktajiem nav nekādas, jo jauniešiem būs jādarbojas pēc vienādiem noteikumiem un vadlīnijām. “Tādēļ mums ir svarīgi ielikt šos cilvēkus pareizajā virzienā un rāmjos, un tad nevajadzētu būt nekādiem izaicinājumiem,” izteicās Rešņa.

Pirmajā dienā jaunieši tiks izvietoti savās vienībās, viņi tiks iepazīstināti ar iekšējās kārtības un drošības noteikumiem. Pēc tam pamazām saņems ekipējumu un sāksies apmācības. 

Vienlaikus viņš nenoliedza, ka šīs pirmās divas nedēļas ir pietiekami izaicinošas, īpaši jauniešiem, kuri tikko nākuši no “tēva mājām” un neesot redzējuši disciplīnu, bet pēc otrās nedēļas viņi jau pierodot un saprotot, ka atrodas dienestā. Jauniešiem jāceļas plkst.6, tad seko rīta rosme, brokastis un apmācības. Kazarmās vienā telpā atradīsies līdz 12 karavīri, kas nozīmē, ka jāprot sadzīvot ar dienesta biedriem. Katrā istabiņā tiks nozīmēts viens vecākais, par kuriem instruktoriem esot “nojausma, ka šie cilvēki būs ar līdera dotībām”.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem armijā ir dažādi kontroles un motivācijas veidi jauniešiem, kuriem ir grūtības ar noteikumu un reglamentu ievērošanu. Ja nepieciešams, šādiem jauniešiem tiek pievērsta atsevišķa uzmanība.

Rešņas pārstāvētajā vienībā jaunieši divus mēnešus izies pamatapmācības kursu, pēc tam sekos speciālistu apmācība, kurā apgūst konkrētas ieroču sistēmas vai tehniku.

Vaicāta, vai tiek jau saskatītas kādas izmaiņas, ko nepieciešams ieviest VAD, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mācību daļas priekšniece, majore Ieva Jordane-Liflande žurnālistiem pauda viedokli, ka patlaban dienesta gaitā radikālas izmaiņas nav nepieciešamas, lai gan atsevišķas nianses varētu pārskatīt. “Patlaban viss strādā, un jaunieši patiesībā reizēm ir pat pārsteigti, cik tas viss ir interesanti un nav nemaz tik sarežģīti,” sprieda Jordane-Lipmane.

Lai arī instruktori un virsnieki nav pedagogi klasiskā izpratnē, tomēr viņi apguvuši pedagoģijas un psiholoģijas kursus, kas ļauj efektīvāk strādāt ar jauniešiem. Vienlaikus ir komandieri, psihologu dienests un kapelāni, kuri var palīdzēt jauniešiem, kam ir kādas bēdas vai grūtības.

Arī Jordane-Lipmane apliecināja, ka VAD jūlija iesaukumā obligātajā kārtā iesauktie netiks speciāli iezīmēti vai atdalīti, jo apmācību programma visiem ir vienāda. “Nekādā veidā netiks jau nostādīts, ka lūk tu esi brīvprātīgais un tu iesauktais. Jo saliedētāki esam, jo vieglāk uzdevumu izpildīt. Uzdevumu izpildē nav svarīgi vai esi brīvprātīgais vai iesauktais,” uzsvēra Jordane-Liflande.

Valsts aizsardzības dienesta 2024.gada jūlija iesaukuma karavīri dienēs Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē, un šis ir jau otrais iesaukums, kas tiks īstenots militārajā bāzē Ādažos.

Līdz ar ierašanos Ādažos 19.jūlijā sācies 11 mēnešu ilgs valsts aizsardzības dienesta 2024.gada jūlija iesaukuma apmācību process.

Pirmajās divās valsts aizsardzības dienesta nedēļās jaunajiem karavīriem plānots adaptācijas periods. Tā laikā viņi iepazīsies ar Nacionālo bruņoto spēku reglamentiem, apgūs ierindas mācību, kā arī saņems individuālo ekipējumu un ieročus. Pēc adaptācijas perioda sāksies aktīvs militārās pamatapmācības kurss. Vienpadsmit mēnešu laikā jaunieši apgūs ne tikai pamatzināšanas un prasmes, kas nepieciešamas jebkura valsts aizsardzības uzdevuma izpildē, bet arī citas dzīvē noderīgas iemaņas.

Pirmais iesaukums Ādažos dienestu sāka 2023.gada 1.jūlijā, un noslēdza to 2024.gada 31.maijā.

Jaunieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem tiek aicināti līdz 2025.gada 10.janvārim brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienestam, lai 11 mēnešu ilgās apmācības uzsāktu 2025.gada jūlijā Ādažos.

Brīvprātīgie valsts aizsardzības dienesta karavīri ik mēnesi saņems kompensāciju 600 eiro apmērā, kā arī kompensāciju 1100 eiro apmērā pēc dienesta pabeigšanas. Kopsummā tie ir 7700 eiro, kā arī VAD karavīriem tiek nodrošināta dzīvošana kazarmās un pārtikas uzturdeva.

Titulattēlā – NBS militārajā bāzē Ādažos 2023. gada aprīlī. Foto – M. Krūmiņš. “Bauskas Dzīves” arhīvs.