Šajās dienās laikam galvas kūp arī 90 Bauskas 1. vidusskolas 12. klašu beidzējiem.
Šajās dienās laikam galvas kūp arī 90 Bauskas 1. vidusskolas 12. klašu beidzējiem. Eksāmenu sesija, kura jau ir pāri pusei, tomēr vēl rit pilnā sparā.
“Bauskas Dzīve” ar pilsētas lielākās mācību iestādes topošajiem absolventiem tikās jau maija vidū. Eksāmenu laiks bija teju, teju klāt, sarunas raisījās mierīgas, audzinātāju teiktajā izskanēja labestīgi mierinājuma un laba vēlējuma vārdi.
Cits citu iepazīst ekskursijās
Pirmo reizi tas bija augustā pirms kopīgām mācībām 10. klasē. Kopā ar audzinātāju Ināru Graudiņu nākamie 10.a klases skolēni devās ekskursijā pie jūras. Dažas biklas, citas nedaudz jau savstarpēji pazīstamas sejas, kuras raudzījās cita citā ar ieinteresētību un cerību. Cerību uz trim bezgala jaukiem, interesantiem un piedzīvojumu pilniem vidusskolas gadiem.
“Bērni, nē, nu jau jāsaka – jaunieši, paši būdami ļoti aktīvi, visur iesaistīja arī mani. Esam ļoti daudz braukuši ekskursijās, tādējādi lieliski iepazīstot cits citu. Viņi man likuši iemācīties spēlēt boulingu, slidot, Kurzemes pusē ar deltaplānu pat esmu centusies noķert vēju.
Šī viņu uzdrīkstēšanās man patīk visvairāk. Matemātiķu klase, bet nav nekādi “sausiņi”. Dažreiz pat pārlieku pļāpīgi, ar tēlainu, asociācijām bagātu valodu. Nākotnē es viņus saskatu dažādos vadošos amatos. Skolā viņi apguvuši prasmi uzstāties publikas priekšā, iemācījušies organizēt darbu tā, lai process notiek, bet pašiem pa vidu nav jānoskrienas,” par saviem audzēkņiem stāsta skolotāja I. Graudiņa.
Vēl viņa piebilst, ka vienlaikus sabiedriskajām aktivitātēm vairāki skolēni cītīgi piedalījušies un guvuši panākumus mācību priekšmetu olimpiādēs. Vārdu un uzvārdu virkne ir gara, skolotāja īpaši izceļ Anetes Paušus, Jāņa Jātnieka, Dāvja Eimusa, Līvas Vallenčukas veikumu.
“Viegli dzīvē nebūs nevienam. Taču es ticu, katram no jums ir sava ideja un iecere. Ticiet tai, tiecieties uz to, un tad jums noteikti veiksies,” saviem divpadsmitajiem vēl audzinātāja.
Būs skolotāji un vēsturnieki
12.b klasē pēc nedēļas skolas izlaidumam posīsies 23 meitenes un puiši. Būs aizritējuši draudzīgi, interesanti, arī zinātkāres pilni trīs vidusskolas gadi.
“Droši varu teikt, ka tā ir mana mīļākā klase. Lai gan sākumā cits uz citu skatījāmies ar neuzticību,” kopīgo vidusskolas gaitu sākumu atceras audzinātāja Daiga Telnere. Toreiz vairāki no pilsētas pamatskolas atnākušie audzēkņi ar piesardzību esot raudzījušies uz jauno vēstures skolotāju. “Kāda tad nu būs tā jaunā vēstures skolotāja pēc iepriekšējā klases audzinātāja vēsturnieka Daiņa Cipuļa? Man par prieku un, ceru, arī skolotājam Cipulim par prieku, divi skolēni gatavojas kļūt par vēsturniekiem,” stāsta audzinātāja.
Pēc 12. klases beigšanas visi audzēkņi gatavojas iestāties augstskolās. No 12.b klases nākotnē būs daudz jaunu speciālistu: skolotāji, juristi, biznesmeņi, politiķi, mākslinieki, medicīnas darbinieki. “Galvenais, viņi visi būs labi cilvēki, jo jau tagad viņi tādi ir – labestīgi, draudzīgi, sirsnīgi, mīļi. Savai jaukajai klasei es vēlos atgādināt P. Koelju vārdus: “Ja tu kaut ko vēlies, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai tev palīdzētu.” Vēlieties, un jums izdosies,” savējos iedrošina audzinātāja Daiga Telnere.
Draudzība atnāk pēdējā gadā
Atnākot uz vidusskolu no vairākām mācību iestādēm, nav viegli izveidot draudzīgu klases kolektīvu. “Tomēr mums tas izdevās, draudzīgi, iejūtīgi cits pret citu – tādi ir mani 12.c,” teic audzinātāja Inta Banka. “Zēni ir pieklājīgi, cenšas būt džentlmeņi, ir atsaucīgi. Ja ko labu izdarām, neskopojas izmaksāt,” teic 12.c meitenes. Arī puiši atzīst, ka uz savas klases meitenēm viņi droši var paļauties. Ja būs nepieciešams, palīdzību neatteiks.
“Šī man ir otrā audzināmā vidusskolas klase. Un katra no tām atstāj pēdas skolotāja dvēselē. Par šiem man atmiņā saglabāsies Mārtiņa Pukinska apņēmība, Edgara Petrauska un Jāņa Volkova sportiskais gars. Ja nepieciešams mūzikālais fons, tad vienmēr atsaucīgs bija Māris Ģēvelis, ja kas neskaidrs auto lietās, padoms jāmeklē pie Kristapa Dzīvīša. Savukārt vienmēr jaunām idejām bagātas bija Dace Kalniņa, Signe Gulbe, Katrīna Palma un Kristīne Stūre. Uzskaitījumu varētu vēl turpināt,” noteic audzinātāja.
I. Banka arī piebilst, ka vidusskolas gadi vēl ir laiks, kad cilvēks var sevi nedaudz pasaudzēt, palutināt. Tomēr viņa cer, ka 12.c klases audzēkņi, no vidusskolas atvadoties, sasniegs savus mērķus. “Jums vienmēr būs tik daudz veiksmes, cik jūs paši to gribēsit,” teic audzinātāja.
