«Bauskas Dzīves» 21. maija numurā ievietotā publikācija ar izaicinošo virsrakstu «Bērnus laikam vajag sist» portālā «TVNET» ir ieinteresējusi lasītājus.
“Bauskas Dzīves” 21. maija numurā ievietotā publikācija ar izaicinošo virsrakstu “Bērnus laikam vajag sist” portālā “TVNET” ir ieinteresējusi lasītājus.
Ap 200 atsauksmju saņēmis rakstā paustais viedoklis, ka valsts attieksme pret parastām ģimenēm ir, maigi sakot, nevērīga. Ar daļu no tām iepazīstinām “Bauskas Dzīves” lasītājus.
Bērnus vai koncertzāli?
***: “Valsts savu atbalstu sniedz tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Ja palīdzēs visiem, kam nepieciešams, tad taču kādam nebūs iespējas “uzcirst” savu koncertzāli. Speciāli to uzsveru, jo lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai tā nebūs pieejama (koncertu biļešu cenas jau tagad ir desmitos latu!).”
???: “Piekrītu, ja kāds naudu dod, lai būvē koncertzāli un bibliotēku. Tikai ne par mūsu – nodokļu maksātāju – naudu. Kur ir Baštiks, kad viņš sāks darīt to, kas viņam ir jādara ģimeņu labā?”
Abet: “Raksts parāda mūsu valsts attieksmi pret normālām ģimenēm – kā tās izdzīvo, nevienu neinteresē. Bērnu tiesību likumu valsts ir pieņēmusi, tad arī reāli jāpalīdz šīs tiesības nodrošināt, ja vecāki visu nespēj. Pirms gāzt miljonus koncertzāles un bibliotēkas celtniecībā, vajadzētu padomāt, kas tajās sēdēs.”
Lai atstrādā!
Ana: “Ja ģimene sliktāka – vecāki dzer, nestrādā, viņu bērniem pienākas pabalsti, brīvpusdienas, “humpalas”. Tie, kas skrien dienu un nakti, piepelnās piemājas saimniecībā, kuriem bērni labi mācās, labākajā gadījumā nopelna uzslavu skolā. Piekrītu, ka ir jāpalīdz visvājāk aizsargātajiem, bet, lūdzu, panāciet, lai vecāki un arī bērni atstrādā tos pabalstus, lai saprot, ka nevar tikai prasīt un saņemt!”
ZXC: “Sociālie darbinieki strādā atbilstīgi likumam par sociālo palīdzību, kas paredz tikai to, ka jāpalīdz krīzes situācijā. Lai būtu citādi, likums jāmaina. Par to jādomā ministrijās.
Pagaidām visādu inspekciju pārstāvji pašvaldībās ierodas tikai kontrolēt, meklēt kašķi un sodīt. Kurš nezina, ka laukos nav darba vietu? Vai tas nav ārprāts no Vecumniekiem, Skaistkalnes, Aizkraukles, Tukuma braukāt ikdienā strādāt uz Rīgu? Tie, kuri to nespēj, piemēram, Latgalē, paliek drūmā nabadzībā.”
Skumja pieredze
(: “Man ir skumja pieredze. Kaimiņos dzīvo ģimene, kur dzēra vecāki, nu jau arī bērni. Kādu dienu skatos – visi četri, vecumā no 11 līdz 15 gadiem, pagalmā valstās… piedzērušies pašbrūvēto līdz lūpai. Skolā neiet jau mēnešiem, māte kaut kur aizdauzījusies, tēvs nav redzēts.
Zvanu uz pašvaldību, atbild, ka nav transporta, lai atbrauktu, savāktu, aizvestu uz slimnīcu. Dzerstījās nedēļu, svētdienas naktī visi kopā izsita veikalam logu, apzaga. Tad atbrauca policists, aizveda vispirms uz karceri, tad uz slimnīcu, pēc tam ielika bērnunamā.”
Dvīņu māmiņa: “Milzu nauda tiek tērēta, lai cauri dzīvei izvilktu alkoholiķus, kuri bez sajēgas laiž pasaulē bērnus. Normāliem cilvēkiem ir kauna izjūta, ka viņi, ņemot vērā pašreizējo inflācijas līmeni, nespēj un nespēs izkļūt no trūkuma, lai kā arī strādātu.”
Mamma sešiem mīļumiem: “Pašvaldībā saņēmu skaidrojumu, ka ārpus kārtas bērnudārzā vietas ir tikai nelabvēlīgo ģimeņu bērniem. Lūdzu savējiem brīvpusdienas, bet, aizpildot pazemojošu deklarāciju, izrādījās, ka mums mēnesī uz katru dvēseli ir par latu vairāk, nekā to paredz likums, un nekā. Vai arī brīvpusdienas piedāvā vienam no maniem bērniem skolēniem, lai ēdot uz maiņām…”
Lai nelaiž pasaulē
Mamma: “Mani trīs bērni jau ir izauguši, paldies Dievam, veseli un izstudējuši, tomēr jāatzīst, ka nebija viegli tos audzināt vienai. Ejot uz pašvaldību lūgt pabalstus, nācās dzirdēt, ka pārāk labi izskatos un ģērbjos. It kā tas būtu netikums.
Kaitina naudas vākšanas akcijas bērnu ārstēšanai. Tas ir apkaunojoši. Bērniem valstij naudas nepietiek, bet narkomānus, AIDS un HIV slimniekus, kuri paši savas kaites sagrābstījuši, ārstē par brīvu.”
Students: “Pilnīgi piekrītu, ka Latvijā ģimenēm, īpaši jaunajām ar bērniem, tiek uzspļauts. Diennakts ir par īsu, lai varētu studēt un strādāt. Tad labāk, lai bērnu nav, un viņi arī nedzimst, to liecina statistikas pārskati.”
Antons: “Nepiekrītu tiem, kuri saka, ka bērnus nevajag laist pasaulē. Nevar zināt, kādi dzīves apstākļi būs nākamajā dienā, kur nu vēl pēc gada un vairākiem. Var saslimt, zaudēt visu. Bet bērni jau ir piedzimuši.
