Marinai Žurkevičai Īslīcē svētdien, 10. jūnijā, būs 24. dzimšanas diena. Pirmā, kopš viņa ir precējusies, tomēr savu svētku reizi gaviļniece sagaida bez vīra, kurš devies strādāt uz Angliju.
Marinai Žurkevičai Īslīcē svētdien, 10. jūnijā, būs 24. dzimšanas diena. Pirmā, kopš viņa ir precējusies, tomēr savu svētku reizi gaviļniece sagaida bez vīra, kurš devies strādāt uz Angliju.
Pēc astoņu gadu draudzības Marina un Viktors salaulājās 2006. gada 21. jūlijā Bauskas pareizticīgo baznīcā. Tagad viņas uzvārds ir Žurkeviča. Jautrībai jaunais pāris kāzu ielūgumos pat iekombinējis mazu žurciņas attēlu.
“Jaunai ģimenei ir ne mazums vajadzību, remontējam dzīvokli, tāpēc Viktors devās pelnīt. Vismaz pusgadu būsim kopā tikai domās, taču gandrīz katru dienu sarunājamies pa telefonu,” stāsta jaunā sieva.
Marinas pirmslaulību uzvārds ir nelatvisks – Alturmesova. “Mamma strādāja veļas ražošanas uzņēmumā Liepājā un ostas pilsētā iepazinās, un apprecējās ar krievu jūrnieku. Viņi devās dzīvot uz Novosibirsku, kur 1983. gadā piedzimu es. Man bija gadiņš, kad vecāki atgriezās Latvijā. Dzīvojām Vidzemē, pēc tam pārcēlāmies uz Bauskas rajona Gailīšu pagastu. Kad man bija astoņi gadi, vecāku kopdzīve beidzās. Tēvs atgriezās Krievijā, viņam ir cita ģimene, un mums vairs nav kontaktu,” atklāj jubilāre.
Marinas ikdiena paiet Bauskas Domes daudzfunkcionālā rehabilitācijas centra “Ābele” trenažieru zālē. Viņa ir ergoterapeite un ar dažādiem vingrinājumiem palīdz atgūt kustību spēku dažāda vecuma cilvēkiem. Studēt medicīnu viņa izlēmusi, jau mācoties 8. klasē, un nešaubīgi stājusies Stradiņa universitātē. Marina atzīst, ka, strādājot savā profesijā, katru dienu jūt prieku un gandarījumu, jo spēj palīdzēt citiem. Pie viņas uz centru nāk gan bērni ar īpašām vajadzībām, gan pensionāri. Labi aprīkotajā trenažieru zālē var piemeklēt atbilstīgus nodarbību veidus, slodzi. Tagad klientu mazāk, jo vasarā visi laikam “vingro” ar lāpstu un kapli – dārziņos, joko Marina.
