DaceS Štālas dzimšanas dienu šogad iezīmē interesanti skaitļi – 06.06.1956. Apaļā gadskārta nosvinēta pērn.
DaceS Štālas dzimšanas dienu šogad iezīmē interesanti skaitļi – 06.06.1956. Apaļā gadskārta nosvinēta pērn.
Vecsaules pagasta sociālā darba speciālistei Dacei Štālai ir trīs profesijas. Pēc vidusskolas viņa iestājusies Bulduru tehnikumā un izmācījusies par tehniķi daiļdārznieci. Lauksaimniecības universitātē beigusi Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultāti, iegūstot inženieres diplomu. Pirmā darbavieta vēl studiju laikā Dacei bija fakultātes Mežkopības katedrā, pēc tam viņa strādāja kolhozā “Tērvete”, kur pie Viestura Gredzena bija striktas prasības un stingra kārtība.
“Uz Vecsauli atnācām tāpēc, ka gribējām savu māju un speciālistiem piedāvāja “līvānieti” netālu no skolas. Pēteris piedzima vēl Jelgavā, Kristaps jau Bauskā.
Kad kolhozu vairs nebija, bet meži vēl nebija atdoti īpašniekiem, privatizēti vai “prihvatizēti”, Vecsaules pagasta padomē bija mežkopja amats. Kopu parku, veicu apzaļumošanu. 1996. gadā veidojās pagasttiesa, sāku strādāt tur. Apmēram tajā pašā laikā bija vajadzīgs arī sociālais darbinieks. Lai varētu strādāt, Latvijas Universitātē izstudēju par sociālo pedagoģi.”
No savas dzīves 45 gadus ar nelieliem pārtraukumiem Dace ir dejojusi. Kā vairums bērnu, centīgi to darījusi Kalnciema, vēlāk Jelgavas vidusskolā, tad deju ansamblī “Jaunība”, arī Tērvetē, pēc tam Bārbelē un nu jau gadus četrus “Biguļos”.
“Dejošana ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa. Tas ir tāds pozitīvais stress, ar ko noņemu negatīvo, kas ir darbā. Partneri ir bijuši dažādi, un visi jauki puiši. Deju kolektīvā jau nav tā, ka tikai ar vienu iznāk dejot. Vadītāja izvērtē, kurš pārī ar kuru sader labāk.”
Sociālo darbu gaviļniece veic arī mājās, jo vecākais dēls Pēteris ir ar īpašām vajadzībām. Viņam ir 25 gadi. “Pēteris ir ļoti zinošs par sportu, galva kā enciklopēdija. Interesē basketbols, futbols, hokejs, pirmā formula. Kur vien varu, ņemu viņu līdzi un zinu, kur ar ratiņkrēslu var un kur nevar iekļūt,” stāsta Dace.
Dēls Kristaps ir liels speciālists datoros, beidz pirmo kursu Rīgas Tehniskajā universitātē. Viņš studē elektroniku, bet vēl jādomā, vai tā ir īstā izvēle, atzīst mamma. “Kristaps ir liels palīgs mājās, viņš paliek ar Pēteri, lai varu dejot, satikt draugus. Kopš vectētiņš ir miris, cita palīga man nav.”
Reizi gadā uz Latviju ciemos brauc Daces māsīca – mammas brālis kara laikā izbēga uz Angliju un tur apprecējās. Tāpēc māsīca ir īsta angliete. Ar viņu ciemoties pulcējas visa dzimta – brālis ar ģimeni, kurā aug pieci bērni, mamma, kura dzīvo Jelgavā, mājā, ko tētis uzcēlis. “Kad esam kopā, ir jauki,” atzīst Dace.
