Svelmē izmocīts cilvēciņš parasti dodas pa gadu gadiem iemītu taciņu uz kādu no pilsētas ūdenskrātuvēm. Peldvieta tā ir tikai viņam.
Svelmē izmocīts cilvēciņš parasti dodas pa gadu gadiem iemītu taciņu uz kādu no pilsētas ūdenskrātuvēm. Peldvieta tā ir tikai viņam. Vairākās vietās ūdenspriekus bauda pat desmitiem atpūtnieku dienā, taču pašvaldība jau daudzus gadus izliekas nepamanām peldvietas. Līdz pat šim brīdim oficiāls statuss nav nevienai peldvietai, kaut gan cauri Bauskai tek gan Mūsa, gan Mēmele. Ik gadu daudz peldētāju ir Mūsā pie pilsētas stadiona, pie gaisa tiltiņa un citviet pilsētas teritorijā.
Pērn pie Mūsas noteikta Bauskas dabas parka teritorija, par to liecina arī uzstādītās zīmes. Tās ir niecīgas, un automašīnu vadītāji nesaskata vai arī negrib pamanīt to, ka upmalā iebraukt stingri aizliegts. Pilsētas kārtībnieks Aldonis Buls norāda, ka situācija tiek kontrolēta. Taču es ik vakaru pārliecinos, ka zālienā pie upes savus autiņus lepni novieto vairāki cilvēki, kontrolētājus gan nekur neesmu manījusi. Mēslaine upes krastā palielinās. Tā kā neviena peldvieta nav ieguvusi oficiālu statusu, atkritumu tvertnes šeit arī neieraudzīsit, godprātīgāks atpūtnieks izvēlas tuvējo privātmāju konteinerus.
Kāpēc pašvaldība nerīkojas? Protams, atbilde tālu nav jāmeklē – pašvaldība līdzekļu trūkuma dēļ nepiešķir oficiālu peldvietas statusu un tādējādi neuzņemas atbildību par tur notiekošo.
Ministru kabineta 1998. gadā izdotos “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumos” peldvietām pieprasīta ērta pieeja ūdenim un straumes ātrums, mazāks par 0,5 m/s. Peldvieta jānorobežo ar bojām. Pašvaldībai peldvietā jānodrošina dzeramais ūdens, ģērbtuves, tualete un atkritumu konteineri, neatliekamā medicīniskā palīdzība, ja nepieciešams, arī glābšanas pasākumi. Turklāt pašvaldībai jāuzirdina smilšu virskārta un atkritumi jāizved ne retāk kā divas reizes nedēļā.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele skaidro, ka pašvaldībai nevar uzlikt pienākumu ierīkot prasībām atbilstīgas peldvietas visās publiski pieejamās ūdenstilpēs. Ja pašvaldībai tiek lūgts sakārtot visas tās īpašumā esošās publiski pieejamās ūdenstilpes atbilstīgi Ministru kabineta 1998. gada 11. augusta noteikumu Nr. 300 “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi” prasībām, tad tam ir jārod vajadzīgais finansējums. Līdz ar to tā ir arī valsts atbildība.
No šīs atbildes izriet tikai tas, ka jau teju gadu desmitu Ministru kabinetā apstiprinātais normatīvais akts vairāk ir kalpojis par vairogu, lai nebūtu jārūpējas par atpūtnieku drošību. Un tā “ir kopīga valsts atbildība”, kur konkrētu atbildīgo nav.
