Sastopoties ar zemniekiem, šonedēļ lauku dienā izskanēja arī vārds «cukurbietes».
Sastopoties ar zemniekiem, šonedēļ lauku dienā izskanēja arī vārds “cukurbietes”. Bija saklausāma nožēla, ka vairs nav šīs kultūras. Viens saimnieks sacīja: “Man tāda dīvaina izjūta, ka lauki palikuši bez bietēm.” Bauskas rajonā gan ir dažas saimniecības, kas nav steigušās šo tehnisko kultūru norakstīt. Viens codietis iesējis desmit hektāru, jo iepriekšējos rudeņos saldās saknes ir pirkuši mednieki mežazvēru piebarošanai. Zināms, ka arī Viesturu pagastā cukurbietes pāris zemniekiem aizņem prāvākas platības par iepriekš minēto. Bet tās ir pavisam žēlīgas atskaņas par nozari, kas līdz šim bija nesusi lielāko peļņu.
Mēdz sacīt – kas bijis, tas bijis, un nav jēgas skatīties pagātnē. Bet nākotne lauksaimniekiem sola jaunas bažas, ko apstiprina “Latvijas Avīzes” 7. jūnija numurā ievietotā informācija par piensaimniecību. Iespējams, tai paredzams cukurbiešu liktenis. Proti, divu gadu laikā mazajām piensaimniecībām jāizlemj – turpināt piena ražošanu vai tomēr attīstīties, paplašinot ganāmpulkus līdz vismaz 50 govīm, ko valstiskā mērogā centīsies sekmēt Zemkopības ministrija.
Patlaban Latvijas piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģiskā programma vēl nav apstiprināta. Tā iezīmē procesu, kas saistīts ar piena cenas pazemināšanos Eiropas Savienībā. Izrādās, tā varētu būt ne augstāka par 160 latiem tonnā. Latvijas piena ražotājiem 2010. – 2011. gadā ir jāspēj ekonomiski saimniekot, rēķinoties ar šādu cenu. Un vēl – vidējam izslaukumam esot jābūt septiņi tūkstoši kilogramu no govs, Latvijā patlaban tas esot 4900 kilogramu.
Izlasot šādu informāciju, sāku prātot, ko iesākt tiem piensaimniekiem, kas iemācījušies ražot augstas kvalitātes produkciju, turot 10 līdz 30 govju. Viņu sētās ciemojoties, pamanāms, ka ģimenes spēkiem šāda lieluma ganāmpulkus var apkopt un sakārtot lietas atbilstīgi ES strikti noteiktajiem standartiem. Daudzi paguvuši iekārtot piena mājas un mēslu krātuves, lopu skaits ir saskaņots ar izmantojamās zemes platību. Manuprāt, šādus ganāmpulkus saimnieki iemācījušies ļoti labi izkopt, un par pienu nopelnītais ļauj ģimenēm dzīvot, negaidot sociālos pabalstus vai palīdzību. Ja arī gribētu, daudzas iepriekš minētā mēroga saimniecības nevarētu paplašināties līdz pussimtam slaucamu govju, jo to neatļauj resursi – zeme, finanses. Kredītpolitika jau tagad ir šokējusi daudzus, jo mainīgā procentu likme uzlēkusi līdz maksimālajai, kas aizdevumu ņēmēju plānos nebija paredzēts.
Negribas būt pesimistei, bet, atgriežoties pie tām pašām cukurbietēm, atceros, ka Dobeles rajona zemniece Mudīte Vaitkevica zemkopības ministram Mārtiņam Rozem pagājušā gada nogalē jautāja, vai piensaimniecība būs nākamā nozare, ko likvidēs.
