Sākas Līgosvētku nedēļa. Baušķeniekiem Līgai un Jānim Gorbantiem vasaras saulgrieži nevar paiet nepamanīti. Tās ir ne tikai abu vārdadienas. Viņi šajā laikā arī dzimuši – Līga 24., bet Jānis 25. jūnijā.
Sākas Līgosvētku nedēļa. Baušķeniekiem Līgai un Jānim Gorbantiem vasaras saulgrieži nevar paiet nepamanīti. Tās ir ne tikai abu vārdadienas. Viņi šajā laikā arī dzimuši – Līga 24., bet Jānis 25. jūnijā.
Tumšā nakts
Savulaik iepazīstoties un šādu sakritību uzzinot, abiem bijis liels pārsteigums. Vēlāk nākusi izpratne, ka šī satikšanās ir likteņa lēmums. Vai tāpēc abiem Jāņu laiks ir īpaši mīļš?
Līga atbild ar noteiktu “nē!”. Viņai šie svētki kopš bērnības nav patikuši, jo kā jubilāre Līga bieži vien ir tikusi aizmirsta, un arī Jānim ir bijis līdzīgi. “Visi guļ noguruši no līgošanas. Ak, tev bija dzimšanas diena? Kāds beidzot atceras it kā garāmejot… Nu kāds tur prieks?”
Pagājušajā gadā Līga un Jānis līgoja Horvātijā. “Stāvējām zem vīģes koka un dziedājām līgodziesmas kā reti kad. Horvāti un citi tūristi gāja garām un brīnījās – kas tie par trakajiem? Vienīgi saulīti lecam neizdevās sagaidīt, jo tur naktis ir ļoti tumšas, pilnīgi melnas, nācās iet gulēt. Varbūt, ka tie pagaidām ir skaistākie svētki, kas mums ir bijuši. Turklāt Jānim tā bija 55. dzimšanas diena,” stāsta Līga.
Omīte un opītis
Šogad Jānis un Līga savās goda dienās būs Latvijā. Varot izvēlēties, kur braukt, – vieni lauki ir Vecsaulē, otri Codē. Alus un siers abiem garšo, bet ne Jānis kādreiz ir miestiņu darījis, ne Līga sieru sējusi, viņi ir pilsētas bērni. Jānis ir ienācējs no Ventspils un Bauskā dzīvo kopš 1979. gada. Abiem ir dzīves pieredze. Atklājas, ka šiem no skata jaunajiem cilvēkiem jau ir mazbērni – no bērniem, kuri dzimuši pirmajā laulībā.
Jānis zina, ka Līgu iepriecināt ir viegli, jo viņai patīk visas puķes un vienmēr. “Laukos man vajag tikai puķu dobes, mājās lodžija pilna ar istabas augiem. Jānim lūdzu, lai aizved mani vizbulītēs, maijpuķītēs. Kādreiz jau aizved arī,” nosaka Līga.
Atvaļinājumu Jānis un Līga cenšas ņemt vienlaikus. Tas gan iespējams tikai vasarā, jo Jānis var atpūsties tikai tad, kad Bauskas siltumtīklu uzņēmuma katlumājas garais skurstenis nekūp. Tad jaukākais ir uz kādām desmit dienām aizbraukt krietni tālu no mājām, lai nezvana telefons, lai var īsti atpūsties. Šogad tas būs jūlijā, doma ir braukt uz Venēciju Itālijā.
Kalni pievelk
Abu priekšrocība ir tāda, ka Jāņa māsai Aijai pieder ceļojumu firma “Gorbants”, viņa iesaka maršrutu, kurp vajadzētu braukt. No firmas darbinieku un draugu loka izveidojusies grupa, ar kuru kopā Jānis un Līga apceļo Eiropu. Ir būts Vācijā, Šveicē, Austrijā, Slovēnijā, Horvātijā, Ungārijā, Itālijā. Abiem ļoti patīk kalni. Alpos bijuši vairākkārt, un atkal velk uz turieni. Uz Čehiju vēl gribētos aizbraukt, skaistajā Polijas pilsētā Krakovā varētu vēlreiz būt, Eiropā ir tik daudz, ko redzēt, secina Līga. Braukt ar savu mašīnu negribas, jo tad Jānis nedabūtu atpūsties. Līgai nav tiesību, un viņam vienam jāstūrē.
Šogad maijā Līga ar Jāni uz dažām dienām bija aizlidojuši uz Frankfurti Vācijā. Nebijis slikti, tomēr ar autobusu braukt esot interesantāk. Ja laba kompānija, noskaņojums, tad ceļš līdz galamērķim paiet nemanot. “Vairs sīksti nerēķinām, cik tērējam, dzīvojam taču vienreiz, tāpēc dzeram vietējo vīnu, alu, kafiju, nobaudām ēdienus. Nepērkam suvenīrus, no kuriem putekļus slaucīt, bet praktiskas lietas, piemēram, vīnus, sieru. Vienīgi Jānis no katra ceļojuma ved šķīvīšus, ko darbā liek pie sienas.
Smaidīt vajag
Varētu domāt, ka viņi var dzīvot tikai sev. Tomēr tā nav.
“Mums abiem ir veci vecāki, pensionāri, un viņiem ļoti daudz jāpalīdz. Ar mazbērniem gribas paciemoties, reizēm jāpaauklē. Pavisam maz ir brīvā laika, ko varam pavadīt divatā. Taču esam priecīgi par katru dienu, tās visas ir labas, ja vien ir veselība, tad nav, par ko bēdāties,” apstiprina Līga.
“Smaidīt vajag vairāk,” iesaka Jānis, paceļ glāzi ar Bauskas gaišo alu un novēl visiem vasaras saulgriežu jubilāriem jaukus svētkus.
