Jūnijā zeme karsa, Atmiņām dedzināta; Sēru dienas ievadīja Saules griežu atnākšanu.
Jūnijā zeme karsa,
Atmiņām dedzināta;
Sēru dienas ievadīja
Saules griežu atnākšanu.
Bēdu manu, lielu bēdu,
Paglabāju zem akmeņa,
Uzdziedāju tiem ļaudīm,
Kas man laba nevēlēja.
LTV žurnālisti
Viedo varu kaitināja –
Visus slepus darījumus
Virspusē vedināja.
Sadomāja lieli vīri
Ziņu ļaudis drupināt,
Artu Ģīgu, režisori,
Amatā mazināt,
Pozitīvu domāšanu
Žurnālistiem stiprināt,
Lai runāja, lai rakstīja
Cukuriņa saldumā.
Kvieši, mieži, kartupeļi,
Cukurbiešu vien nebija;
Zemnieciņa salda maize
Eiropai nepatika,
Ik rītā, vakarā
Rapšus vien daudzināja.
Kalvīt”s smilgās sapinās
Pašā Jāņu vakarā;
Tie nebija pineklīši,
Paša melu tīmeklīši.
Lai ar kādi vēji pūta,
Premjers nevainīgs kā jēriņš;
Visi citi darījuši,
Kalvīškungu apgājuši,
Priekšlikumus iesnieguši
Saeimai ātri nobalsot,
Lai varētu jūras līci,
Mežus, zemi iztirgot.
Cepu, cepu kukulīti,
Cepu lielu, cepu mazu;
Lielo došu ministram,
Mazo – viņa vietniekam.
Zatlers Valdis nezināja
Oligarhu mītnes zemi –
Viens bedrītes līdzināja,
Otrs sēž cietumā,
Vēl trešais bāleliņš
Mākoņos lidināja.
Tiltu cēla pār Daugavu
No sudraba dālderiem:
Dzirdēj” ļaudis runājam –
Dārgākais pasaulē.
Trīs valstiņas grasījās
Atomiņu savaņģot,
Vēl palūdza poļu panus
Zlotus mest cepurē,
Lai varētu elektrību
Pārpārēm saražot.
Latvijā Lagzdiņš Jānis
Pār visiem Jānīšiem;
Tam rociņa nedrebēja
Balsojot, izsmejot.
Bauskas Jāņi, citi Jāņi,
Valda rokas, valda mēli.
Kas tur spīd, kas tur viz
Kalna ielas galiņā?
Benzīntanks dižojās,
Iebraucējus sveicinot.
Skolas bērni izklīduši
Pa maliņu maliņām –
Veikalos pārdevēji,
Laukos ušņu ravētāji.
Kas darbiņu neatrada,
Cer uz citu vasariņu.
Izlaidumi pagājuši,
Rozes, meijas nokaltušas.
Puišiem, meitām jāzīlē,
Kuras skolas durvis vērt.
Lūgtin lūdzu, labi ļaudis,
Ienaidiņu neturiet,
Strādādami, dziedādami
Jāņu dienu sagaidiet.