SIA «Čapuļi» ir mūsdienīgs uzņēmums, kas izvērsis vairāku veidu darbību, sadalot pienākumus starp pieredzējušām un jaunās paaudzes strādātgribošām personībām.
SIA “Čapuļi” ir mūsdienīgs uzņēmums, kas izvērsis vairāku veidu darbību, sadalot pienākumus starp pieredzējušām un jaunās paaudzes strādātgribošām personībām.
Vecākā gadagājuma līdzīpašnieks Ēriks Punka aizņemts ar nepateicīgāko nozari – lauksaimniecību. Dēla Jura pamatdarbība ir mežizstrāde un mežkopība. Gan seniora un juniora, gan vēl divu akcionāru prātus un idejas liekot kopā, veidojas stratēģija un risinās ikdienišķas lietas. Šoreiz saruna raisījās par lauku būšanām un nebūšanām, kuras uz saviem pleciem paņēmis Ēriks Punka, daudziem savulaik labi pazīstams mežkopis. Viņš arī bilst, ka lauksaimniecību uzskata par hobiju, kas prasa daudz skriešanas un pūļu. Enerģiskais vīrs nenoliedz, ka kļūdās un mācās, lai veiktos labāk.
Meklē cēloņus un sekas
Ē. Punkas dzīvesvieta ir Mežotne, bet aprūpējamās zemes platības izkaisītas vairākos pagastos. Ēriks neslēpj, ka apkopjamo hektāru skaits pamazām sarūk – šajā gadā kartupeļus, graudaugus un rapšus audzē vairāk par četriem simtiem hektāru. Ir savi apsvērumi, kādēļ jāatsakoties no attālākām platībām. Zemes noma kļūstot neizdevīga. Viņaprāt, ja līgums ir mazāks par desmit gadiem, tas uzskatāms par nedrošu. Arī tehnikas un darbaspēka optimālais pārvietošanās attālums esot desmit kilometru. Līdzko tas prāvāks, visas izmaksas, kas ir nemitīgi augšupejošas, arī palielinoties.
Mežotnieks prāto, ka zemes nodokļa likme ir nesamērīgi zema, viņaprāt, tai vajadzētu būt aptuveni desmit latu par hektāru. Tad sakārtotos vairākas lietas – par zemi rūpīgāk gādātu, pašvaldībām stabilizētos ieņēmumi un arī nomas attiecības būtu korektākas.
Par neceļiem kompensācijas nav
Mūsu brauciena maršrutu saimnieks bija izvēlējies ar nolūku izrādīt, pa kādiem ceļiem nākas diendienā pārvietoties. Piemēram, posmā no Codes pagasta centra līdz Rudzukrogam bija, ko redzēt, un pēc šāda pārbrauciena varēja saprast, kādēļ automašīnai divas reizes gadā jāmaina amortizatori. Saimnieka vadītais auto noskrien pa putekļainajiem maršrutiem 100 līdz 300 kilometru dienā. Vairākās vietās brauktuvē izsistās bedres ir draudīgas, un nezinātājs, traucoties ātrā tempā, var nokļūt avārijas situācijā. Mēģinājumi tās remontēt gaidīto efektu nedodot.
Ē. Punka aplēsis, kādus zaudējumus pavasarī rada kravu ierobežojums uz jau pieminētā un citiem lauku ceļiem – piecus līdz septiņus tūkstošus latu vismaz. Minerālmēslu vešanai ir bijis jāizmanto traktori, nevis lieljaudas kravas auto. Vai zemkopis var sagaidīt kādu kompensāciju? Protams, ka ne.
Būdams profesionāls mežkopis, Ēriks nekādi nevar samierināties ar lauksaimniecībā izmantojamas zemes apmežošanu: “Tas taču ir ekonomiski neizdevīgi, jo pat vissliktākajai lauksaimniecības zemei ir ātrāka un efektīvāka atdeve nekā mežam. Latvijā ir pietiekami daudz mežu. Bet lielā, tas ir, Eiropas Savienības lauksaimniecības politika paredz subsīdijas par neizmantotu platību apmežošanu.”
Kad saimnieku pārņem satraukums, viņš to kliedē dabā, dodoties medībās vai makšķernieka gaitās.
Slodzi iztur fanātiķi
Lauksaimniecībā “Čapuļi” dod darbu 18 cilvēkiem. Visvairāk strādnieku roku vajag kartupeļu glabātavā Mežotnes pagasta Lāčos. SIA pārvaldnieks Arnis Griķis rāda plašās telpas, kurās vēl nedaudz palicis pagājušā gada ražas. Tik labi glabājas tupeņu šķirne “Laura”. Vajadzīga precīza rīcība, lai raža nezaudētu kvalitāti, uzsver Arnis. Viņš jau trīs gadus strādā “Čapuļos” un ir pārliecināts, ka lauksaimnieku slodzi iztur fanātiķi.
Lāčos savulaik bijusi kopsaimniecības ferma. Tās teritoriju paredzēts pārveidot un labiekārtot. Vispirms sakārtotas ražas glabāšanai vajadzīgās telpas, pērn ierīkota ventilācija. Pārvaldnieks uzsver, ka tas viss maksā ļoti dārgi. Vajadzētu modernāku ražas šķirošanas iekārtu, bet tās cena patlaban nav pa kabatai.
Katupeļi ir kultūra, kas prasa lielākus ieguldījumus nekā pārējās, teic Ē. Punka. “Čapuļu” saimnieks otrās maizes audzēšanu pilnveidojis, nežēlojot naudu tehnoloģijai.
Bauskas lauku konsultāciju biroja darbiniece Ieva Litiņa novērtē mežotnieka sadarbību ar zinātniskās pētniecības iestādi, lai nodrošinātu efektīvu augsnes mēslošanas sistēmu. Bet tās nodrošināšana arī izmaksā ļoti dārgi.
Mežotnes pagasta lauku attīstības speciāliste Anita Vismane uzskata, ka Ē. Punka ir savpatis, kurš pārliecināts par to, ko dara, un nemēdz atkāpties no sava viedokļa. Ilgus gadus dzīvojuši kaimiņos un labi sapratušies, kad bijis vajadzīgs, vienmēr palīdzējis.
***
Uzziņai
– SIA “Čapuļi” neto apgrozījums lauksaimniecībā 2006. gadā bija 216 tūkstoš latu.
– ES un nacionālajās subsīdijās pērn saņemti 27 354 lati.
– Izmanto šādu lauksaimniecības tehniku: firmas “Deutz Fahr” jaunu traktoru, vecus MTZ markas spēkratus, ir firmas “Grimme” divi kartupeļu vākšanas kombaini, lakstu pļāvējs, augsnes frēze. 2006. gadā nopirkts jauns graudaugu kombains.
