Ar uguņošanu baroka mūzikas pavadījumā 17. jūnija pusnaktī Rundāles pils parkā beidzās kultūras festivāls «Francijas pavasaris» un 13. starptautiskais senās mūzikas festivāls.
Ar uguņošanu baroka mūzikas pavadījumā 17. jūnija pusnaktī Rundāles pils parkā beidzās kultūras festivāls “Francijas pavasaris” un 13. starptautiskais senās mūzikas festivāls.
Diena līdzīga ceļojumam
“Rundālē pavadījām tikai vienu dienu, bet radās izjūta, it kā nedēļu būtu ceļojuši pa Eiropu,” 18. jūnija rītā “Bauskas Dzīvei” sacīja Ludmila Petro va – ārste no Rīgas –, kurai iespaidu pārpilnība bijusi negaidīta. Rundāles pils viņai vairs neasociēsies ar statisku arhitektūras objektu, bet apdzīvotu, krāšņu kultūrvidi, kam piemīt īpaša suģestija. Festivāla izskaņas dienā līdzīgas atziņas varēja dzirdēt gan oficiālo viesu uzrunās, gan svētku apmeklētāju domu apmaiņā.
Francijas un Latvijas labo gribu stiprināt partnerattiecības kultūras jomā apliecināja simboliskā rozes “Rundāles pils” iedēstīšanas ceremonija parkā. Jauno šķirni ir selekcionējis Parīzes priekšpilsētas Valdemarnas rozārija dārznieks Andrē Evē, kurš svētkos Rundālē nevarēja ierasties, taču bija atbraukušas rozārija pārstāves, kuras pils muzejam uzdāvināja trīs dēstus. Francijas Republikas vēstnieka Andrē Žana Liburela, muzeja direktora Imanta Lancmaņa un lūgto viesu klātbūtnē vīteņrozi “Rundāles pils” iedēstīja pils Rožu dārza galvenā speciāliste Dainuvīte Brūvere. Viņai asistēja Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs. Ceremonijas noslēgumā stāds tika apliets ar šampanieti, bet augsne nokaisīta ar maigi rozā ziedlapiņām. Par rozes krustmāti kļuva Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, bet krusttēva godā ir ministrs Aigars Štokenbergs.
Translē Francijas televīzija
Oficiālajā uzrunā vēstnieks Andrē Žans Liburels apliecināja cieņu Imantam Lancmanim un pauda apbrīnu par viņa vadītā muzeja sasniegumiem. Augstais viesis neskopojās ar komplimentiem, nodēvējot direktoru par visdižciltīgāko cilvēku Latvijā un “mūsu Lenotru” – Francijas vēsturē slavenu personību, Versaļas pils baroka dārza autoru. Vēstnieks uzsvēra prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas īpašo lomu kultūras festivāla organizēšanā, kam pamatu radīja abu valstu prezidentu vienošanās. Viņš informēja, ka Francijas televīzijas 4. kanāls 17. jūnija vakarā translēs reportāžu par rozes dēstīšanas ceremoniju, kas Rundālē risinājās agrā pēcpusdienā. Šis fakts demonstrē notikuma starptautisko rezonansi.
Ziedu mākslas darbi
Divu svarīgu notikumu – Senās mūzikas festivāla un Francijas kultūras festivāla – apvienošana Rundālē veicināja tūristu pieplūdumu. Lai gan iepriekš tika izziņots, ka oficiālo norišu laikā muzejs būs slēgts, daudzi ceļotāji līdz tam laikam paguva aplūkot gan pili, gan parku un izjust svētku noskaņu. Jelgavas tūrisma firmas “Noa –Tour” pārstāve Edīte Pole teic, ka viņas klienti ir bijuši sajūsmināti par pārsteigumiem, kas viņus gaidīja pilī un parkā.
Šajā dienā tika atvērts āra paviljons “Zem zelta vāzes”, kur var pasūtīt kafiju, tēju, franču vīnus, alu un smalkmaizītes. “Pirmo reizi mūžā pils pirmā stāva vestibilā un galerijā pie Baltās zāles iaraudzīju tik pasakainas ziedu kompozīcijas, ka aizrāvās elpa. Aizmirsu visu pārējo un tikai fotografēju. Starp citu, daudzi apmeklētāji rīkojās tāpat. Tie vairs nav ziedu pušķi, bet izcili mākslas darbi,” emocijas neslēpj dobelniece Dina Ostrovska.
Klusums Bauskas pilī
Pazīstamais muzikologs Boriss Avramecs, viens no senās mūzikas festivāla dibinātājiem Latvijā, sarunā ar “Bauskas Dzīvi” centās noskaidrot, kādēļ šoreiz Bauskas pilī netika rīkota festivāla Viduslaiku diena. “Valsts SIA “Latvijas koncerti” uzskatīja, ka 13. starptautiskā senās mūzikas festivāla baroka programma ir piemērota Rundālei, bet Bauskas pilij atbilst viduslaiku un renesanses mūzika. Šo argumentu var saprast, bet esmu dzirdējis arī versiju par vietējās pašvaldības neatsaucību. Atteikties no Bauskas pils kā festivālu norises vietas būtu neprāts, jo kur gan lai vēl atrod tik ideālu vidi! Turklāt 13 gadu laikā jau paguva izveidoties apmeklētāju loks, kam festivāla Viduslaiku dienas programma bija ļoti nozīmīgs mūzikas dzīves notikums,” uzskata Boriss Avramecs. Rundālē viņš paguva apmeklēt gan koncertus, gan bērnu radošo darbnīcu “Dārza maģija” Zaļajā teātrī, kur varēja pārģērbties princešu un prinču kostīmos. “Ļoti labs piedāvājums,” atzīst Boriss, kuram ir trīs mazi bērni.
Civilizācijas simbols
Tematiskā izstāde “Roze… Kas ir roze?” ir neparastākā, ko līdz šim ir gadījies redzēt Rundāles pils muzejā. To svinīgi atklāja 17. jūnijā. Ekspozīcijas zinātniskās un mākslinieciskās koncepcijas autore ir Lauma Lancmane. Izstādes veidošana ir daudzu muzeju, citu institūciju un privātpersonu sadarbības rezultāts. “Deviņās telpās esam centušies parādīt kaut nedaudz no daudzām rozes iedabām. Šis zieds ir civilizācijas simbols, kas cilvēku pavada visu mūžu,” sacīja Imants Lancmanis. Atšķirībā no tradicionālām ekspozīcijām, kurās ir daudz priekšmetu un skaidrojošu tekstu, jaunā izstāde skatītājus uzrunā ar izteiksmīgu, krāšņu vizualitāti, kas ir panākta, izmantojot digitālās drukas iespējas. Rozes stāsts no civilizācijas pirmsākumiem līdz mūsdienām varētu būt ļoti saistošs dažāda vecuma apmeklētājiem. Izstādi varēs aplūkot līdz šī gada novembrim.
