Eiropas Sociālā fonda atbalstītajam projektam «Pozitīvo resursu programmas īstenošana Bauskas un rajona sociālās atstumtības riska grupām» reāli mainījusi tajā iesaistīto cilvēku dzīvi.
Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītajam projektam “Pozitīvo resursu programmas īstenošana Bauskas un rajona sociālās atstumtības riska grupām” reāli mainījusi tajā iesaistīto cilvēku dzīvi.
To divus gadus realizēja Bauskas Domes daudzfunkcionālā rehabilitācijas centra “Ābele” speciālistes un darba grupa, kurā bija iesaistīto pašvaldību sociālās darbinieces. Viņas atzīst, ka bagātinājušās arī pašas, gūstot daudz jaunu kontaktu, draugu.
Pārvarēt skepsi
Viena no projekta dalībniecēm ir vecsauliete Iveta Sniedze. Viņai ir 34 gadi un audzina trīs bērnus. Strādāt sākusi agri. Pēc Jaunsaules pamatskolas beigšanas tikusi purvā – Misas kūdras fabrikā darījusi visādus darbus kūdras sagatavošanā.
1998. gadā piedzimis Lauris, pēc gada – Anete, 2003. gadā Edgars. No 24 gadu vecuma Iveta Sniedze dzīvojusi mājās, audzinot dēlus un meitu, centīgi strādājot piemājas saimniecībā. Vienīgie ienākumi bijuši ģimenes valsts pabalsts bērniem un mammas pensija. Ar dzīvesbiedru Ivetai bijusi nereģistrēta kopdzīve, un viņš sevi nav daudz apgrūtinājis ar rūpēm par ģimeni. Jau divus gadus Iveta ar bērniem ir viena.
Iekļauties projekta grupā 2005. gada decembrī piedāvājusi Vecsaules pagasta sociālā darbiniece Dace Štāla. Iveta Sniedze atceras: “Bija ziema, mājās mazāk darāmā, mamma solīja pieskatīt bērnus. Nolēmu aizbraukt uz nodarbību Bauskā. Pirmoreiz, neslēpšu, izjutu skepsi un pat rūgtumu – ne jau man tas viss domāts, ko tad es vairs varu, ne man izglītības, ne naudas, jāvelk tik tā dzīvīte tāpat uz priekšu. Biju ieslēgusies savā bezcerībā.
Ļoti interesantas bija radošās nodarbības – apgleznojām krūzītes, kuras pēc tam mums uzdāvināja. Neko tādu nebiju darījusi, un man pat padevās! Iepazinos ar grupas sievietēm. Sadraudzējāmies. Nākamo nodarbību gaidīju ar nepacietību. Psiholoģes Inga Grīnberga un Andra Katkeviča mācēja mūs atvērt un lasīt kā grāmatas. Viņas tik jaunas, skaistas un gudras. Nodomāju – tāda varēju kļūt, ja pēc pamatskolas būtu mācījusies tālāk.”
No bezizejas – darbā
Grupā Iveta saņēmusi iedrošinājumu, ka mācīties nekad nav par vēlu un arī viņa to var. Noderējušas lietišķajās spēlēs gūtās iemaņas – kā meklēt darbu, kā izvēlēties, kā runāt ar darba devēju. 2006. gada martā Iveta reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un trīs mēnešus mācījusies kursos, apguvusi pārdevējas profesiju.
Viņa stāsta: “Prakses laiku strādāju veikalā “Top”. Mani uzaicināja palikt pastāvīgā darbā. Pašlaik esmu ļoti laimīga, man ir darbs, mācos vadīt auto, un drīz man būs tiesības. Lētu mašīnīti nopirkt tagad var, būs vieglāk izbraukāt no Jaunsaules. Mamma palīdz audzināt bērnus, pagūstu arī mājās un dārzā visu izdarīt.”
Vecsaulietes Ivetas Sniedzes dzīvesstāsts parāda, kā reāli darbojas Eiropas nauda – finansējums, kas tiek ieguldīts cilvēkos, lai palīdzētu viņiem atrast savu vietu dzīvē.
Var palīdzēt
Padarīto vērtē projekta vadītāja Bauskas Domes daudzfunkcionālā rehabilitācijas centra vadītāja Iveta Kubliņa: “Mums izveidojās lieliska speciālistu komanda, kas kopā varētu strādāt arī turpmākajos projektos. Divu gadu sadarbība ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, psiholoģēm, juristiem, informātikas pasniedzēju parādīja, ko varam cits no cita sagaidīt. Izveidojusies pietiekami dziļa izpratne par sociālās atstumtības cēloņiem un to risināšanas iespējām mūsu rajonā, kas īpaši svarīgi, plānojot sociālos pakalpojumus nākotnē.
Liela loma bija ESF ekspertam Ernestam Birgeram Sjungargordam, Zviedrijas Dālarnas reģiona pašvaldības pārstāvim. Viņš tiešām iemācīja lietas strukturizēt un ieraudzīt jaunus risinājumus. Dalījās pieredzē un neliedza padomu. Iepazīstoties ar projektā iesaistītajiem cilvēkiem, Ernests Birgers Sjungargords neslēpa, ka izjutis emocionālu pārdzīvojumu, saprotot, cik smagi Latvijā klājas daudziem.
Savukārt es esmu ieguvusi pieredzi projekta vadīšanā, laika plānošanā, atskaišu gatavošanā, kas tiešām nav vienkārša. Taču galvenais, esmu guvusi ciešu pārliecību, ka cilvēkiem var palīdzēt, vismaz mūsu projektā bezcerīgu gadījumu tikpat kā nav.”
Noticēt sev
Viena no dalībnieku atsauksmēs daudzkārt uzteiktajām speciālistēm ir psiholoģijas maģistre darbam ar ģimenēm un bērniem iecavniece Inga Grīnberga. Viņa vērtē: “Atceroties projekta laiku, jāteic, ka bija gan vēsas grupas – intelektuālās, ko tikai nodarbību cikla beigās izdevās iekustināt, gan emocionāli karstās, kuras izdevās nomierināt un līdzsvarot. Dalībnieku vidū bija kolorītas, spēcīgas personības, kurām ir jāpalīdz augt, tikt laukā no mājas, bezcerības, nabadzības, jo šie cilvēki ir spējīgi kaut ko vairāk sasniegt dzīvē. Viņiem vajag padomu un uzmundrinājumu noticēt sev.
Man bija ieguvums strādāt kopā ar psiholoģi Andru Katkeviču. Viņa ir profesionāla un zinoša. Attīstīju prasmi strādāt ilglaicīgā projektā, jo līdz šim vairāk esmu strādājusi īslaicīgos projektos.”
Iedvesmojoši piemēri
Socioloģijas maģistre Bauskas rajona Padomes galvenā speciāliste Ina Krūmiņa analizējusi dalībnieku anketās sniegtās ziņas par sevi.
“Ilgstoši esot nereģistrēto bezdarbnieku statusā, cilvēki neprot izmantot visas bezmaksas iespējas, ko attiecībā uz izglītošanos, pārkvalifikāciju dotu NVA pakalpojumi bezdarbniekiem. Centrā “Ābele” realizētais projekts dod iespēju tikties ar cilvēkiem, rada jaunus kontaktus, attīsta komunikācijas prasmes, kas noderētu darba meklējumos.
Cilvēki lielākoties gaida, lai darbu kāds piedāvā, jo nav gatavi veidot individuālo uzņēmējdarbību. Taču darbu atrast var, to rāda piemēri no lauku sieviešu klubu apvienības “Deviņzare” projektiem, kuros veiksmīgi atalgotu nodarbošanos atradušas daudzas. Ar vairākām šādām sievietēm tikās projekta grupu dalībnieki, un tas bija iedvesmojoši,” uzsver Ina Krūmiņa.
***
Rezultāti
– Projekta darba grupa veikusi aptauju. No 100 aptaujātajiem dalībniekiem (90 sieviešu un 10 vīriešu) pēc projekta realizācijas darbā iekārtojušās 32 sievietes un 8 vīrieši (40%). Vairākums – 22 (55%) strādā zemnieku saimniecībās. Visvairāk projekta dalībnieku darbu atraduši trīs mēnešu laikā – 18 (45%). 25 (62%) no strādājošajiem darba meklējumos izmantojuši NVA Bauskas filiāles pakalpojumus.
– No nestrādājošajiem aptaujātajiem projekta dalībniekiem pēc projekta lielākai daļai bezdarbs ilgst vairāk nekā gadu – 53 dalībniekiem jeb 88%.
– No projekta nodarbībām (5 ballu sistēmā) visaugstāk novērtēta datorapmācība – 98 dalībnieki, NVA apmeklējums – 96 dalībnieki, psihologa konsultācijas – 90 dalībnieku. Pie netiešajiem projekta ieguvumiem visbiežāk minēts – jaunu draugu un domubiedru atrašana – 72 gadījumos, iepazīti interesanti cilvēki – 48 gadījumos, par sociālo palīdzību un pakalpojumiem pašvaldībās uzzināts 16 gadījumos.
***
Fakti
CIK? KAS?
– Projektā “Pozitīvo resursu programmas īstenošana Bauskas un rajona sociālās atstumtības riska grupām” no 2005. gada maija līdz 2007. gada aprīlim bija iesaistīti 208 cilvēki, viņu vidū:
invalīdi – 9, ilgstošie bezdarbnieki – 59, pirmspensijas vecuma cilvēki – 17, jaunieši ar zemām pamatprasmēm – 31, no ieslodzījuma atbrīvotas personas – 12, vecāki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma – 21, vientuļie vecāki – 16, daudzbērnu ģimeņu vecāki – 34, etniskās minoritātes ar sociālās atstumtības riska pazīmēm – 9.
