Protams, galvenais nedēļas notikums bija Jāņu svinēšana. Mazliet saspringta, pat haotiska, jo vasaras saulgrieži šogad iespiesti divās parastās brīvdienās.
Protams, galvenais nedēļas notikums bija Jāņu svinēšana. Mazliet saspringta, pat haotiska, jo vasaras saulgrieži šogad iespiesti divās parastās brīvdienās. Vēl gan nav zināma svētku bilance – cik pārgalvīgi vai neapdomīgi bijuši līgotāji, taču skumju pieskaņa visam ir klāt – dienas atkal kļūst īsākas, un līdz rudenim tikai mazs gabaliņš ejams. Šonedēļ vērojām topošā Valsts prezidenta Valda Zatlera gatavošanos jaunajiem pienākumiem. Atšķirībā no Vairas Vīķes-Freibergas, kura savas valdīšanas laikā palikusi uzticīga Rundāles pilij, V. Zatlers par inaugurācijas vietu izraudzījis Jelgavas pili. Prezidenta kancelejas komandu viņš nosaukšot īsi pirms stāšanās amatā. Eksperti gan izsaka bažas, ka tik neiznāktu kā V. Vīķei-Freibergai, kad viņa par kancelejas vadītāju bija izvēlējusies bijušo disidentu tiesātāju. Tikai represēto cilvēku protests lika atteikties no šīs personas.
Nupat V. Vīķe-Freiberga izsludinājusi Saeimas pieņemtos grozījumus amatpersonu interešu konflikta novēršanas likumā, kas paredz amatpersonām saņemt dāvanas neierobežotā daudzumā ārpus viņu pienākumu pildīšanas. Sabiedrību izbrīna grozījumu būtība, bet vēl vairāk tas, ka tos akceptējusi pretkorupcijas cīnītāja V. Vīķe-Freiberga un ierosinājis KNAB, naivi cerot, ka kukuļņēmēji dāvinājumus ārpus darba laika deklarēs.
Par latvisku tradīciju dēvētā kukuļu došana un ņemšana tiek legalizēta ar likumu. Manuprāt, arī tāpēc, lai noņemtu korupcijas aizdomu ēnu no jaunā prezidenta. Tas ir labirints, kurā var apmaldīties vai arī nonākt pie izejas ar uzrakstu – likumīgā korupcija.
Melus var atspēkot tiesā, bet nepatīkamas patiesības apslāpēšanai ir citas metodes. LTV Ziņu dienesta (ZD) un vadības domstarpības ļauj secināt, ka jau atkārtoti ir mēģināts neitralizēt ZD žurnālistus, apturēt viņu profesijas sūtību – palīdzēt izprast valdības un citu institūciju darbus un nedarbus.
Nesaprašanās vērojama Tautas partijas iekšienē, piemeklējot atbilstošu amatu no ASV atsauktajam, par premjera biroja vadītāju ieceltajam un prezidenta vēlēšanu procesā “uzmestajam” Mārim Riekstiņam. Nomainīt ārlietu ministru it kā nav iemesla, jo pēdējā laikā A. Pabriks kļuvis vadāmāks. Jūtams gan, ka “tēvzemieša” Jurija Stroda aizņemtais ekonomikas ministra postenis vislabāk piestāvētu Tautas partijai.
Pusgadu noslēdzot, nevaru nepieminēt 12. jūnijā ASV, Vašingtonā, atklāto komunisma upuru piemiņai veltītu memoriālu. Uzrunu teicis ASV prezidents Dž. Bušs, pieminot tos vairāk nekā simt miljonu cilvēku, kuri kopš Krievijas 1917. gada revolūcijas gājuši bojā komunistiskajos režīmos visā pasaulē, arī Baltijas valstīs.
Nedēļas notikumiem treknu punktu pielika Vaira Vīķe-Freiberga. Pēdējo reizi uzrunājot Saeimu, viņa bija vērtējoši kritiska. Vēsturē ieies prezidentes pieminētais Dāmokla zobens, kas karājoties mata galā pār dažām galvām, un vēl mēs nezinot, kur un kad tas kritīs. Bet tam esot noteikti jākrīt, “ja mēs dzīvojam tiesiskā valstī”.
Dziļā “aizkustinājumā” deputāti aizmirsa prezidentei pateikties par sievietes pleciem pārlieku smago pienākumu nastu, ko viņa godam nesusi astoņus gadus. Nebija ne ziedu, ne smaidu, tikai aplausi, Vairai Vīķei-Freibergai atstājot Saeimas sēžu zāli, kuros bija saklausāma atvieglojuma nopūta – prom ir!
Saeimas spīkers vēlāk atzinās, ka par kādu tur Dāmokla zobenu neko neesot sapratis. Varbūt tiešām nesaprata.
