Bijuši un vienmēr būs tādi ļaudis, kuri lauku ikdienu pieņem par savas dzīves sūtību, un nekas viņus neaizvilinās projām no zemes. Arī rundālietes Anitas Maldutes ģimenes saknes jauno sievieti stipri tur dzimtas mājās «Blāzmas».
Bijuši un vienmēr būs tādi ļaudis, kuri lauku ikdienu pieņem par savas dzīves sūtību, un nekas viņus neaizvilinās projām no zemes. Arī rundālietes Anitas Maldutes ģimenes saknes jauno sievieti stipri tur dzimtas mājās “Blāzmas”.
Laiks pagājis nemanot
Anita pirms 20 gadiem pabeidza toreizējo Saulaines sovhoztehnikumu un ieguva zootehniķes specialitāti. Papildus tai apguva mākslīgās apsēklošanas tehniķes darbu, un tajā nemanot paskrējis tik daudz laika. “Es nevaru iedomāties kaut ko citu,” teic rundāliete.
Pašvaldības lauku attīstības speciāliste Ludmila Knoka novērtē Anitas labās īpašības: “Viena lieta ir profesionālā prasme, otra – cilvēciska sapratne. Domāju, ka mūspuses ļaudīm ir veicies, jo viņas spējas iedziļināties dažādās situācijās un nezaudēt gaišu skatījumu palīdz citiem justies stabilāk. Viņa labi pazīst vietējos ļaudis.”
A. Maldute konkretizē, ka viņas apkalpes zonā ietilpst Rundāles pagasts un nedaudz arī kaimiņu – Svitenes – teritorijas. Lielākā kliente ir zemnieku saimniecība “Līdakas”, ar kuru noslēgts sadarbības līgums.
Ilggadējā zootehniķe rundāliete Anna Truntika atcerējās, kā Anita sākusi darba gaitas un mācījusies kursos Saldū: “Jaunajai speciālistei darbs iepatikās un padevās. Šos pienākumus pildot, svarīga ir attieksme. Anitai raksturīga labvēlība pret dzīvniekiem. Kādreiz pie viņu mājām bija zirgu stallis, un vienu pavārgušu kumeliņu vajadzēja vest prom. Vēl tagad palicis prātā, kā meitene to pārdzīvoja. Uzticos Anitai un aicinu viņu pie mūsu gotiņām, kad tas ir vajadzīgs.”
Atsvari ikdienai
“Blāzmas” ir laukiem raksturīga un arī neparasta sēta, kur tradicionālās skaņas papildina putnu balsis. Anitas tēva vaļasprieks – eksotisku īpatņu kolekcionēšana. Kaut arī savdabīgie dziedoņi un lidoņi prasa daudz rūpju, tas ļauj justies nedaudz citādāk, iespējams, romantiskāk. Šajā lauku sētā var pamanīt vēlēšanos ikdienišķo vidi padarīt rotaļīgāku. Piemēram, atpūtas stūrītim, kur iekārtotas šūpoles, vīnstīgas veido lapenīti un pasargā no saules. Meita Lita, Pilsrundāles vidusskolas skolniece, kopā ar mammu izveidojusi sauso augu kompozīcijas, sētu iekrāso arī vasaras puķes. Šķiet, tas viss ir atsvars ikdienas gaitām. Gotiņas, visa pārējā dzīvā radība jākopj, laukiem vajadzīgas rūpes, un šajā aizņemtībā nepieciešams dvēseles spēcinājums. Saimniece bilst: “Gribas, lai būtu kaut kā citādāk, ne tā kā visiem.”
Anita labprāt atcerējās mācības uzņēmējdarbības kursos Bauskā. Viņa vēlējusies apgūt biznesa plāna izstrādi. “Biju ļoti apmierināta ar Pieaugušo izglītības centrā organizētajām nodarbībām. Jaunas zināšanas ļauj citādāk palūkoties uz ikdienišķo. Man ir ideja par apskates objekta izveidi. Gribētos, lai tēva sirdslieta – putnu kolekcija – sagādātu prieku arī citiem,” tā A. Maldute.
Nedrīkst attālināties
Daba Anitai devusi prasmi dzīvi tvert no gaišās puses, bet ne reizi vien domās iezogas smagums: “Man sāp sirds par lauku cilvēkiem, īpaši tiem, kas dzīvo tuvējā apkārtnē. Kaut arī attālumi līdz pagasta centram un Bauskai nav pārāk lieli, pamestība ir jūtama. Šeit dzīvo daudz pensionāru, kuriem nav sava transporta un problemātiski sagādāt elementārāko – pārtiku, konverti vēstulei, nokārtot maksājumus. Piemēram, lai norēķinātos par elektrību, jābrauc uz Bausku vai Pilsrundāli. Situācija ir traģiska. Ar jaunatni, kā jau visur, – darbīgākie dodas strādāt uz pilsētu, vieni atraduši laimi alkoholā. No rīta agri eju pie govīm un redzu – kāds jau brauc uz “aptieku”. Tā mēs smaidot dēvējam alkohola iegādes vietu. Esmu piedāvājusi šiem cilvēkiem darbu un, protams, samaksu par to. Bet viņiem to nevajag, jo kūtrums un apskurbums ņēmis virsroku.”
Anita vēl ļaujas pārdomām. Sarežģītā situācijā ir pirmspensijas vecuma cilvēki. Dažam piena naudiņa ir vienīgie ieņēmumi. Arī viņas ģimenei tie esot stabilākie ienākumi.
Rundāliete teic: “Man patīk, ja cilvēks ir atklāts. Es sniegšu roku, palīdzēšu. Laukos nedrīkstētu būt tā, ka cits no cita attālināmies. Reizēm arī man šķiet, ka ir bezizeja. Tad apsēžos un domāju, kā man pazīstami cilvēki tiek pāri grūtībām. Tas palīdz saņemties.
