Daži jautri atgadījumi, kas tomēr raksturo sieviešu «īpašo» domāšanu un attieksmi pret lietām.
Daži jautri atgadījumi, kas tomēr raksturo sieviešu “īpašo” domāšanu un attieksmi pret lietām.
Māja maina krāsu
Izbraucām apskatīt Latvijas rietumkrasta mazpilsētas. Vienā pilsētiņā mašīnu atstājām kādā placī pie balti noplukušas mājas, vismaz es citas pazīmes pat necentos iegaumēt. Kad gana bijām staigājuši un krietni sēdējuši kafejnīcā, abi pašķīrāmies – es pa veikaliem, pavadonis citas intereses apmierināt.
Uz vakarpusi sāku meklēt automobili, pareizāk sakot – balti noplukušo māju… Ielas nosaukumu apskatīt prāta nepietika, mobilo tālruni ļoti “lecīgi” nolēmu brīvdienā līdzi nevazāt. Kad pusi pilsētas biju “izķemmējusi” (jo liela jau tā nebija), atradu vispirms savu līdzbraucēju, tad ieraudzīju arī mašīnu, bet… māja bija jau gandrīz pārkrāsota sarkanīgā krāsā, un tai garām jau tiku pagājusi reizes trīs. Vīrieša reakciju labāk neaprakstīšu.
Kāpēc deg lampiņa?
Piedzīvojumi gadījušies arī manai draudzenei Sallijai. Viņa ne pārāk sen ieguvusi automobiļa vadītājas tiesības. Kādu rītu, braucot uz darbu, pamanījusi, ka priekšējā panelī deg informatīvā lampiņa, kam nu nevajadzētu spīdēt. To viņa ielāgojusi, ka šīs spuldzītes atstāt bez ievērības nedrīkst. Degvielas pietiekami, rokasbremze nav pievilkta, savas durvis arī pačamdījusi, viss tā kā kārtībā. Lampiņa deg.
Vīrs arī todien prom, Tallinā. Tomēr zvanījusi, lai saka, kas par vainu. Viņš atteica, ka no tāluma nekādus padomus dot nevarot, lai kundze griežoties autoservisā. Sallija vispirms meistariem piezvanījusi, tie arī teikuši, lai braucot mašīnu pie viņiem, jāapskatot.
Sallija nesaprotot tos, kuri sūkstās, ka autoservisā darbi ritot lēni, garas rindas un vēl dārgi jāmaksā. Ar viņas auto tehnisko problēmu meistari ļoti ātri tikuši galā – “Zēni aiztaisīja manai mašīnai bagāžnieka durvis, un lampiņa vairs brīdinoši nedega,” par sevi pasmiedamās, stāsta Sallija.
Drošības josta palagiem
Vēl kāds sievišķīgs gadījums. Izņēmusi no veļas mazgātavas drēbju saini, Sallija to nolikusi mašīnā uz priekšējā sēdekļa. Piesprādzējusies, sākusi braukt. Un atskanējusi griezīga pīkstēšana.
Te nu dāma sapratusi, ka automobilis veļas smagumu uztver kā priekšā sēdoša cilvēka svaru, dod signālu, ka jāuzliek drošības josta. Celt smago saini un pārlikt uz aizmugurējo sēdekli? Nu nē! Sallija ņēmusi jostu, piesprādzējusi paku ar palagiem. Iestājies klusums, un arī bagāžai droša braukšana.
