Kādas būs juridiskās un politiskās sekas pēc 7. jūlija referenduma par drošības likumu grozījumu atcelšanu?
Kādas būs juridiskās un politiskās sekas pēc 7. jūlija referenduma par drošības likumu grozījumu atcelšanu? Vai nākotnē varam gaidīt līdzīgus likumu grozīšanas mēģinājumus, ja referendums izgāzīsies?
Par šiem jautājumiem lauzts ne mazums šķēpu, tādēļ tautas nobalsošanas priekšvakarā piedāvājam īsu atskatu uz likumu grozīšanas gaitu, kā arī politiķu un ekspertu viedokli par referenduma būtību un tālāko notikumu attīstību.
Procesu aizsāk prezidente
Tautas nobalsošana noslēgs procesu, ko martā aizsāka Valsts prezidente, apturot grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā. Lai gan valsts pirmā amatpersona un drošības speciālisti vairākkārt iebilda, šos grozījumus gada sākumā steidzamības kārtā pieņēma valdība un pēc tam apstiprināja Saeima. Prezidente atzina, ka likumu grozījumi virzīti oligarhu interesēs un ir bīstami valsts drošības iestāžu tālākai darbībai.
Referenduma draudu ēnā Saeima marta vidū tikpat steidzīgi apstrīdētos grozījumus atcēla, tomēr vairāk nekā 212 tūkstoš pilsoņu nostājās prezidentes pusē, no 3. aprīļa līdz 2. maijam parakstoties par tautas nobalsošanas rīkošanu šajā jautājumā.
Referendums 7. jūlijā būs uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalīsies vismaz puse vēlētāju, kas balsojuši 9. Saeimas vēlēšanās jeb 453 730 pilsoņu. Nobalsošanā būs jāpauž sava attieksme par vai pret abu minēto likumu grozījumu atcelšanu. Tie būs atcelti, ja “par” nobalsos vairāk nekā puse vēlētāju, kuri piedalīsies referendumā.
Kontrole šauras personu grupas rokās
Kāda ir apstrīdēto likumprojektu būtība? Šie grozījumi piešķīra tiesības veikt pārbaudes drošības iestādēs ne tikai parlamenta deputātiem, bet arī likumā skaidri nedefinētām Saeimas Nacionālās drošības komisijas pilnvarotām personām.
Tiktu mainīts arī Valsts drošības padomes sastāvs, un tā nonāktu premjerministra pakļautībā. Bija paredzēts ieviest arī jaunus Ministru kabineta noteikumus, ļaujot valdībai pakļautam Informācijas analīzes dienestam piešķirt savām amatpersonām augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumam, kas līdz šim bija tikai Satversmes aizsardzības biroja kompetence.
Kādas juridiskas sekas būs referendumam?
Politiskie spēki nākuši klajā ar dažādām spekulācijām par to, kāda ir referenduma būtība un iespējamās juridiskās konsekvences. Valdošās koalīcijas politiķi uzsver, ka referendums ir bezjēdzīgs, jo Saeima jau atcēlusi strīdīgos grozījumus. Savukārt opozīcija norāda, ka bez stingra tautas “nē” politiskā elite var atkal atgriezties pie šādas iniciatīvas, kad Valsts prezidente būs atstājusi amatu.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš skaidro – ja tauta nobalsos par grozījumu atcelšanu, tie netiks izsludināti. Turklāt tādā gadījumā 9. Saeima tādus pašus grozījumus nedrīkstēs pieņemt, jo pretējā gadījumā tiktu pārkāpts Satversmes 2. pants, ka valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
Taču Saeima drīkstēs pieņemt atšķirīgus drošības likuma grozījumus. Valdošās koalīcijas pārstāvji jau pavēstījuši, ka tādus gatavos, lai precizētu parlamentāro kontroli pār drošības dienestiem. G. Kusiņš uzsver – jaunu grozījumu gadījumā būs jāvērtē, vai tie nav tādi paši kā referendumā noraidītie, un viedokļu atšķirību gadījumā galavārdu var teikt Satversmes tiesa. “Runājot par līdzīgu grozījumu izstrādāšanu, teorētiski iespējams viss, bet jābūt diezgan pašnāvnieciski tendētam politiķim, lai uzstātos pret tautas gribu,” komentē G. Kusiņš.
Savukārt, ja referendumā nebūs kvoruma vai tiks nobalsots pret grozījumu atcelšanu, Valsts prezidentam tie būs jāizsludina. Tomēr šie grozījumi būs spēkā tikai vienu dienu, jo marta vidū pieņemtais Saeimas likums paredz, ka jau nākamajā dienā spēkā jāstājas tādai likumu versijai, kas darbojās pērn, pirms valdība un Saeima ķērās pie likumu grozīšanas. G. Kusiņš noliedz, ka šāds referenduma iznākums ļaus uzskatīt, ka apstrīdētie grozījumi jāatstāj spēkā.
Politiskas pārmaiņas neparedz
Saeimas partiju pārstāvji nedomā, ka viens vai otrs referenduma iznākums nesīs kādas nozīmīgas politiskas pārmaiņas.
Arī politologs Jānis Ikstens prognozē, ka referendums neizraisīs koalīcijas vai valdības maiņu. “Ja iedzīvotāji nobalsos par grozījumu atcelšanu, tad normālā valstī valdībai būtu jāatkāpjas, jo šie grozījumi lielā mērā bija tās iniciatīva. Bet tā kā mūsu valdība ir tāda, kāda tā ir, maz cerību, ka kaut kas mainīsies. Premjers Kalvītis tikai paraustīs plecus un pateiks – mēs jau visu esam izdarījuši, lai situāciju labotu. No malas skatoties, ja vienā nedēļā kaut ko pieņem, tad atkal atceļ – tā jau ir ākstība,” secina J. Ikstens.
Savukārt politoloģe Rasma Kārkliņa pauž pārliecību, ka tauta nobalsos par grozījumu atcelšanu, taču atturīgi prognozē valdošo partiju reakciju. “Ja tautas nobalsošanai sekos citi satricinājumi, ar laiku varētu tikt pieprasīta atsevišķu deputātu atkāpšanās, īpaši Zaļo un zemnieku savienības rindās. Ja par grozījumu atcelšanu nobalsos ar lielu pārsvaru, valdošajai koalīcijai būtu nopietni jādomā, kā mainīties,” uzskata R. Kārkliņa.
***
iedoklis
– Krišjānis Kariņš, “Jaunā laika” frakcijas vadītājs:
– Ja tauta nobalsos par grozījumu atcelšanu, valdība vairs nevarēs izkropļot valsts drošības likumus un līdzdalību NATO. Valdības koalīciju neinteresē sabiedrības vairākuma viedoklis, kas ir bīstami. Tas “velk” “Austrumu demokrātijas” virzienā, kad viss tiek panākts ar naudu. Valdošā koalīcija ir pierādījusi savu cinismu, un Lagzdiņa kunga žests to apliecināja.
Ja tauta sanāks uz referendumu, to varēs uzskatīt par pirmo soli uz tautas kustību demokrātijas nostiprināšanai. Pieļauju, ka valdībā var notikt “kosmētiskas” pārmaiņas, bet es to nesagaidu.
– Vaira Vīķe-Freiberga, Valsts prezidente (viņas viedokli pauž preses sekretāre Aiva Rozenberga):
– Prezidente savu argumentāciju izteikusi jau vairākkārt, gan apturot likumu grozījumus, gan pēc tam. Viņa saskatīja apdraudējumu valsts drošībai, tāpēc valsts interesēs apturēja grozījumu izsludināšanu, un tālāk norisinājās visas Satversmē paredzētās darbības. Kas notiks tālāk, grūti paredzēt. Prezidente vienmēr uzsvērusi, cik svarīgs demokrātijai ir varas līdzsvars starp valdību, prezidentu un Saeimu, un viņa cer, ka tas saglabāsies arī turpmāk.
– Nils Ušakovs, apvienības “Saskaņas centrs” priekšsēdētājs:
– Nozīmīgu seku referendumam nebūs. Tautas noskaņojumu redzējām jau Valsts prezidenta vēlēšanās, bet to neviens neņēma vērā. Pieļauju, ka kāzu un siltā laika dēļ referendumā nepiedalīsies pietiekami daudz balsotāju. Ja tomēr kvorums būs, juridisku konsekvenču diemžēl nebūs, jo Saeima šos grozījumus jau ir atcēlusi. Vēlētāji varēs tikai izteikt savu negatīvo attieksmi. Pieļauju iespēju, ka ar laiku kāds mēģinās ieviest līdzīgus likumu grozījumus un jau šovasar varētu notikt arī kādas pārmaiņas valdībā, bet tās, iespējams, būtu saistītas ar atsevišķu valdības locekļu profesionalitāti.
– Jakovs Pliners, partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” vadītājs:
– Domāju, ka politisku un juridisku seku referendumam nebūs vispār, Saeima šos grozījumus jau ir atcēlusi. Ja tauta nobalsos pret tiem, tā būs simboliska neuzticības izteikšana valdībai, un varēsim cerēt, ka Saeima nekad vairs nepieņems tik muļķīgus un nedemokrātiskus likumus. Bet principā referendums ir divu miljonu izmešana vējā. Nekādas pārmaiņas valdībā neparedzu, arī jaunu likumu grozīšanas mēģinājumu šīs Saeimas laikā, domāju, nebūs. Vai nu valdošā koalīcija tiešām ir tik nekaunīga?
– Māris Kučinskis, Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs:
– Ļoti šaubos, vai uz referendumu sanāks kvorums, jo Saeima savu kļūdu jau ir izlabojusi un principā nav vairs, par ko balsot. Noteikti būs spēki, kas ar referenduma palīdzību rīkos sev reklāmu un šovu, tā cerot nokļūt no opozīcijas pozīcijā. Juridisku seku referendumam nevar būt, bet par pārmaiņām valdībā un koalīcijā pagaidām grūti spriest. Ja process tiks pavērsts kā neuzticība valdībai, viss ir iespējams.
– Māris Grīnblats, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs:
– Koalīcijā nekādu seku nebūs, Saeimas vairākums ir stabils. Pēc referenduma balsojuma varētu sākties runas par atsevišķu ministru turpmāko darbu valdībā. Domāju, ka šādus grozījumus nākotnē neviens nemēģinās pieņemt, taču valdība varētu vērsties tajā virzienā, lai izpildvara un parlaments tomēr kontrolētu valsts drošības dienestus, jo pašlaik šādas kontroles nav.
– Augusts Brigmanis, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs:
– Referendumam, protams, nekādu politisku seku nebūs. Tā ir tukša loze. Pašlaik sacelta vētra ūdensglāzē. Esmu mierīgs, koalīcija ir spēcīga, tā līdz šim tikusi pāri daudzām sarežģītām situācijām, piemēram, prezidenta vēlēšanās. Ja opozīcija vēlas, tā var iet un bļaustīties, citādi jau tai nav, ko darīt. Runājot par kādiem līdzīgiem grozījumiem, domāju – tādus neviens nemēģinās pieņemt.
