Rufai ir liela diena – jākārto dokumenti, lai varētu braukt uz ārzemēm. Saimniece Ilze, kad bijusi Somijā, sapratusi, ka ilgi iztikt bez tik labas kompānijas ir grūti, un apņēmusies nākamreiz ņemt dzīvnieciņu līdzi.
Rufai ir liela diena – jākārto dokumenti, lai varētu braukt uz ārzemēm. Saimniece Ilze, kad bijusi Somijā, sapratusi, ka ilgi iztikt bez tik labas kompānijas ir grūti, un apņēmusies nākamreiz ņemt dzīvnieciņu līdzi.
Tomēr arī žurciņai vajadzīgi dokumenti. Pārbaudes Rufu īpaši neuztrauc, bet interesanti, vai pareizi tiks uzrakstīts viņas pilnais vārds, kas ir garš un izteiksmīgs – Rufa Rufita Pūciņa Kondolīna Raisa Kalniņa.
Zvēriņi bijuši vienmēr
Ilzei dažādi zvēriņi bijuši kopš trīs gadu vecuma – suņi, kāmji, bet visvairāk tomēr iepatikušās žurkas. Rufa jau ir visai cienījamā vecumā – seši gadi. Viņa ieradusies kopā ar savu māsu Pici. Tā bijusi liela ceļotāja – gadījies, ka pazudusi pat uz trim dienām. Diemžēl nesen dzemdībās nomirusi. Jaunā žurku saime – 15 mazuļu – atdāvināti labiem cilvēkiem. Rufa nav īpaši labvēlīgi noskaņota pret savas dzimtas stipro dzimumu. Tas iepriecina Ilzi. Iemesls ir diezgan vienkāršs – dzemdības samazina žurciņu dzīves ilgumu.
Atšķirībā no citām sievietēm, žurku garā aste Ilzi piesaista. Turklāt šiem dzīvnieciņiem esot ļoti mīļas sejiņas. Tiesa, mājas suns kokerspaniels Dodžers ne vienmēr tam piekrīt un ik pa brīdim mēģina pielabināties tam, pie kura ir Rufa: “Nu, paglaudi arī mani!”
Ar kārtības izjūtu
“Intervējamo” uzreiz nevar pamanīt – miteklis iekārtots visai haotiski. Dekoratīvā, garspalvainā, baltā žurciņa parādās tikai pēc saimnieces Ilzes uzaicinājuma. Kā jau visiem albīniem, viņai ir sarkanas acis. Viesi sākumā izskatās aizdomīgi. Ja Rufu kaut kas uztrauc, to var viegli pamanīt – trīc zobi, bet ūsas ir īpaši nervozas.
Rufai dienas kārtība ir visai skaidra – gulēt būrī, bieži mazgāties, paretam pastaigāt kopā ar kādu no mājiniekiem un spēlēties ar Dodžeru, kura glāsti ar ķepu dažreiz ir visai smagi. Suns mēdz uzvesties arī nekaunīgi – aiztikt žurkai asti, par ko vienreiz arī saņēmis sodu – vieglu kodienu. Dodžers sācis čīkstēt, apvainojies un kādu laiku turējies pa gabalu. Iecienīta Rufas izklaide – pārvietoties pa kāpnēm, kas ved uz saimnieces guļasvietu.
Parasti Rufa brīvi pārvietojas pa māju un izceļas ar kārtības izjūtu – sagrauzts netiek nekas. Vienīgais graužamais rīks, kas palīdz saglabāt zobu veselību, ir speciāls kociņš. Žurciņai parasti aug gara spalva. To Ilze reizumis apgriež.
Klausās mūziku
Kad Ilze brauc uz citu pilsētu, parasti Rīgu, žurciņa dodas līdzi īpašā kastītē. Dzīvnieciņam dod speciālu barību, dažreiz arī kādu našķi, bet lutināt nedrīkst, lai nekaitētu veselībai. Muzikālā gaume ir atšķirīga no dzīvniekiem ierastās – Rufa mīl smago roku. Klausās abas kopā ar saimnieci. Žurka pārņēmusi nedaudz no roka mīļotāju stila – sēž uz pakaļkājām un klana galvu, mazliet atgādinot skatītājus rokkoncertos.
***
Uzziņai
– Dekoratīvās žurkas ir laboratorijas žurku pēcteči, no paaudzes paaudzē tās atlasītas pēc kritērijiem – bailīgums un miermīlīgums. Tām piemīt labi attīstīts intelekts, un ir viegli apmācāmas.
– Ja kādam žurkas šķiet pretīgas, tas nozīmē, ka cilvēks nav ilgāku laiku bijis kontaktā ar šo mājdzīvnieku un gluži vienkārši ir atpalicis no modes.
– Vidējais mūža ilgums – 3 gadi.
– Arī dziedātājam Mārtiņam Freimanim ir žurka vārdā Edgars.
No un .
