Sodu ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu Bauskas rajona Tiesa piesprieda 1957. gadā dzimušam Andrim.
Sodu ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu Bauskas rajona Tiesa piesprieda 1957. gadā dzimušam Andrim. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu brīvības atņemšanas sodu vīrietim noteica nosacīti ar pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem.
Rajona Tiesā paskaidroja, ka pēdējā laikā arvien vairāk nākas skatīt lietas par uzturlīdzekļu piedziņu. To īpaši veicinājusi Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Uzturlīdzekļu garantiju fonda darbība. Fondā iespējams iesniegt lūgumu par uzturlīdzekļu izmaksu. Tas tiek veikts no speciāli šiem mērķiem atvēlētiem fonda līdzekļiem. Savukārt Uzturlīdzekļu garantiju fonds nodarbojas ar parādu piedziņu no nemaksātājiem. Pamatojoties uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu, tiesai arī tika nosūtīts iesniegums ar lūgumu sākt pret Andri kriminālprocesu.
Savam bērnam – 20 latu mēnesī
1999. gada vasarā tiesa Andrim bija noteikusi maksāt sava bērna uzturam 20 latu mēnesī. Taču vīrietis spriedumu nepildīja. Bērna māte vērsās Uzturlīdzekļu garantiju fondā, kur nolemts katru mēnesi viņai izmaksāt 20 latu. Savukārt Andris kļuva par fonda parādnieku.
Izskatot lietu, Tiesa savāca daudz iespējamo materiālu, kas apliecina apsūdzētā ikmēneša ienākumus vairākos laika posmos, ko viņš ieguvis, izpildot dažādus darbus. Materiālus apkopojot, Tiesa secinājusi, ka apsūdzētais guvis ienākumus un nopelnītos līdzekļus izmantojis savām vajadzībām, bet noteikto uzturlīdzekļu summu savam bērnam nav maksājis.
Pārdots tūkstošus vērts īpašums
Tiesa arī konstatēja, ka apsūdzētais ir noformējis kredītlīgumu uz pusgadu, par nopirkto mantu katru mēnesi maksājot 25 latus. Arī šis apstāklis ņemts vērā kā apliecinājums, ka vīrietim nauda bijusi, taču viņš no tās neko nav atvēlējis bērnam. No Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas izdrukas tiesa konstatēja, ka apsūdzētais pārdevis sev piederošo nekustamo īpašumu. No šī darījuma viņš ieguvis vairākus tūkstošus latu, bet arī no šīs summas neko nav atvēlējis bērna uzturam.
Tiesa secināja, ka šāda Andra rīcība vērtējama kā ilgstoša ļaunprātīga izvairīšanās no uzturlīdzekļu maksāšanas sava bērna uzturam. Laikam ritot, viņa parāds bērna mātei jau bija sasniedzis vairāk nekā tūkstoš latu.
Tiesā apsūdzētais savu vainu atzina tikai daļēji. Viņš apgalvoja, ka, strādājot dažādās darbavietās, ir saņēmis atalgojumu, bet ienākumi bijuši nelieli, tāpēc bērna uzturam naudu nav devis. Par apsūdzētā rīcību tiesa uzklausīja gan prasītāju, gan lieciniekus. Tādējādi tika secināts, ka Andra vaina viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pilnībā pierādīta.
Izvairīties kļūst arvien grūtāk
Likumdevējs par šādu rīcību paredzējis sodu gan brīvības atņemšanas, gan piespiedu darbu, arī naudas soda veidā. Tiesa ņēma vērā Andra atzīšanos nodarītajā un savas rīcības nožēlošanu. Persona agrāk nav bijusi sodīta, ir deklarēta dzīvesvieta. Tāpēc vainīgajam piespriests nosacīts sods.
Šis atgadījums pierāda, ka valstī tiek sakārtota likumdošana un ir reāla iespēja sodīt kādu no šķirtajiem vecākiem, ja tas atsakās maksāt otrai pusei par sava bērna uzturēšanu. Tiesai iespējams savākt daudz pierādījumu gan no kredītu, gan no valsts iestādēm. Izvairīšanās no uzturlīdzekļu nemaksāšanas ir apgrūtināta.
