Skaistkalnes tautas namā sestdien, 4. augustā, sirdssiltā gaisotnē notika populārā muzikanta un pūtēju orķestra vadītāja Rūdolfa Čipena atmiņu stāsta «Visu dzīvi muzikants» atvēršanas svētki.
Skaistkalnes tautas namā sestdien, 4. augustā, sirdssiltā gaisotnē notika populārā muzikanta un pūtēju orķestra vadītāja Rūdolfa Čipena atmiņu stāsta “Visu dzīvi muzikants” atvēršanas svētki.
Pirms diviem gadiem mūžībā aizgājušā skaistkalnieša meita Sarmīte tēva piezīmes, rakstītas rūtiņu rūtiņā lielā kantorgrāmatā, iedomājās darīt zināmas arī citiem, īpaši jau novadniekiem.
Tiešs atmiņu pārnesums
“Mīlestības un vientulības dzīta, ar roku rakstīto “iebakstīju” datorā. Tā pagarināju kopā būšanu ar tēvu, baudīju viņa dzīves epizodes,” vēstīja R. Čipena jaunākā meita. Viņai palīgā nāca brālēns Didzis Čipens, kurš trāpīgi sacīja, ka atradušās dzirdīgas ausis un grāmata materializējusies. Atmiņu stāstu iznākšanu finansiāli atbalstījusi Skaistkalnes pašvaldība. Domu par grāmatas drukāšanu pirmā vērīgi un atsaucīgi uzklausījusi vietējā muzeja vadītāja Jozefīna Līdaka. Sazinoties ar viņu, grāmatu var iegādāties. Tās tirāža ir 150 eksemplāru. Ja vien būs interese, paredzēts papildu metiens, teica pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Kalniņš.
Tā atmiņās saliktās dzīves epizodes iekausējušās krājumiņā, kas ir tiešs rokraksta pārnesums, bez nogludinājumiem. Pilnībā saglabāta autora izvēle, ko uzticēt papīram. Daudz stāstīts par Otro pasaules karu, kad Rūdim, pavisam jaunam puisim, bija jādodas tālu prom no mājām. Pārdzīvotais no prāta nav gaisis visu mūžu.
Spēlēja akordeonu un citus instrumentus
Citādi nemaz nevarēja būt – atvēršanas svētkos muzicēja vietējais pūtēju orķestris “Skaistkalne”, apliecinot, ka Rūda jeb Rūdiņa savulaik skanīgajam un grūtajam darbam ir izteiksmīgs un brašs turpinājums. Priekšgājējam raksturā līdzīgs arī pašreizējais mūziķu vadītājs Jānis Kalniņš, kuram pietiek humora un piemīt lielas darba spējas.
Skaistkalnes vidusskolas skolotājs Ingus Pavinkšnis, lasot grāmatas fragmentus, bija izvēlējies interesantas epizodes. Viņš arī aicināja sarīkojuma apmeklētājus kavēties atmiņās. Laikabiedru stāsti spilgti un sirsnīgi raksturoja grāmatas autoru. Ilggadējais jauniešu orķestra vadītājs Gailīšu pagasta iedzīvotājs Visvaldis Retenais par kādreizējo kolēģi sacīja: “Fanātiķis. Kad es beidzu strādāt ar jaunatni, viņš tikai sāka.” 1997. gadā Skaistkalnē izveidojās “Rūči”, kurus kopā sauca un mūzikā izglītoja R. Čipens.
Skaistkalnes tautas nama kādreizējais vadītājs Viktors Melnbārdis runāja par sarīkojumiem, par saprašanos un kopīgu skaņas pastiprinātāja meistarošanu. Čella spēlētāja skolotāja Līvija Kalēja savulaik uzklausījusi R. Čipena aicinājumu spēlēt viņa veidotajā lauku kapelā: “Apbrīnoju, cik labi viņš orientējās visdažādākajā mūzikā.” Jaunības dienu paziņa Kārlis Āzis kopā ar Rūdi veidojuši orķestri Budbergā, kur dzīvots un strādāts pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Šīspuses ļaudis arī pieminēti nopietnās un jautrās situācijās.
Visam pāri klājās skaņas
Turot rokās gaišzaļos vākos iesieto krājumiņu, Didzis Čipens rādīja, ka tas varētu kļūt biezāks. Viņam līdzi bija diktofons, kurā palika svētkos izskanējušās atmiņas. Cerams, tās papildinās vēl citas. Bija saviļņojoši apjaust, kā pēcnākamā paaudze prot dzimtas piemiņu sargāt un glabāt.
Pēc sirsnīgās tikšanās brīžiem tautas namā daudzi ciemojās pie R. Čipena Skaistkalnes kapsētā, kur nu jau viņam līdzās dus arī sieva Biruta.
Meitas, mazbērni un mazmazdēls, kam dots vecvectēva vārds Rūdolfs, ir labais turpinājums lauku vīram, kas prata un spēja tik daudz. Būvēja, ābeles potēja, dārzu kopa, tehniskas lietas labi pieprata un visam tam pāri klāja vārdos nepasakāmo – mūziku. Skaņas dvēseli atvēra.
