Diskusija, kas šonedēļ bija organizēta «Kesko Agro Latvija» Jelgavas tirdzniecības un klientu servisa centrā, akcentēja ilgi gaidīto un pavisam drīz sasniedzamo – Eiropas lauksaimniecības fonda Lauku attīstības programmu atvēršanu.
Diskusija, kas šonedēļ bija organizēta “Kesko Agro Latvija” Jelgavas tirdzniecības un klientu servisa centrā, akcentēja ilgi gaidīto un pavisam drīz sasniedzamo – Eiropas lauksaimniecības fonda Lauku attīstības programmu atvēršanu. Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes darbinieks Guntis Liepa precizē, ka, sākot ar 3. septembri, varēs pieteikt projektus diviem subsīdiju veidiem – lauku saimniecību modernizācijai, kā arī atbalstam nelauksaimniecisku uzņēmumu radīšanai un attīstībai, kuros strādājošo skaits ir līdz desmit personām. Bauskas lauku konsultāciju biroja vecākā speciāliste augkopībā Ieva Litiņa secina, ka lauksaimnieku interese jau ir jūtama. Projektu iesniegšanai noteiktais termiņš – viens mēnesis. Par iespējām saņemt naudu pretendents tiks informēts pēc mēneša, ko noteiks administratīvajā vērtēšanā. Līgumu ar LAD varētu slēgt pēc pieciem mēnešiem, kad būs veikts projekta kvalitatīvais vērtējums.
Projektu iesniedzējiem šajā gadā ir formulēti arī jauni nosacījumi. Pieteicējus sakārto prioritārā secībā, proti, ņem vērā iepriekšējos trijos gados saņemto atbalsta apmēru, salīdzinot to ar apgrozījumu. Vēl punktus var saņemt par labāku lauksaimnieka izglītību. Bonusi pienākas kooperatīviem un cukurbiešu audzētājiem, kuriem bija jāpārtauc šīs kultūras audzēšana. Prioritāte arī būvniecībai un rekonstrukcijai. Jau nacionālo subsīdiju sadalē, kad pieprasītās summas ievērojami pārsniedza iedalītās, bija jūtama mazo un lielo zemnieku neapmierinātība. Olavs Legzdiņš, “Kesko Agro Latvija” Laukkopības un graudu departamenta vadītājs, pauda neizpratni par valsts stratēģiju, ja, dodot iespēju mazajiem, tiek ieslēgts “stop” lielražotājiem. Firmas speciālistu viedokļos dominēja doma, ka pašreizējā situācija ES fondu apguvē zemniekiem nav labvēlīga – proti, termiņi un tas, ka nav nodrošinātas vienādas iespējas visiem, banku rezervēta attieksme kreditēšanā.
Zemkopības ministrijas Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta direktors Aivis Reinholds iepriekš minētajiem argumentiem lika pretī citus – iepriekšējā periodā galvenās atbalsta saņēmējas bijušas vairāk par 700 saimniecībām, kaut gan platībmaksājumus piešķir 80 tūkstoš fiziskām un juridiskām personām. Ir jāsabalansē nauda ar atbalstīto projektu skaitu, tā ministrijas pārstāvis. Diskusija bija argumentēta, bet, mājās braucot, atcerējos mūspuses erudīta lauksaimnieka pārliecību: “Nekādas subsīdijas nevajadzētu, ja par lauksaimniecības produkciju maksātu tik, cik tā maksā. Patiesībā ar zemnieku atbalstu tā saņēmējs ir pircējs.” Jā gan, jebkurā subsidēšanas variantā pastāv subjektīvisms, bet nozare pašlaik nevar dzīvot bez tās. Diagnozei, ko saucam vārdā “lauksaimniecība”, nav vienas efektīvas receptes. Ne vecajā Eiropā, kur atbalsts ir ievērojami prāvāks, ne Latvijā. Nojaušams, ka izturēs stiprākie.
