Ieraudzīju Bauskas pilsētas svētku afišu un apmulsu. Izlasīju programmu otrreiz, lai būtu droša, ka neko svarīgu neesmu palaidusi garām.
Ieraudzīju Bauskas pilsētas svētku afišu un apmulsu. Izlasīju programmu otrreiz, lai būtu droša, ka neko svarīgu neesmu palaidusi garām. Diemžēl viss bija pareizi – gan pilsētas svētku programmas nosaukums “Nacionālo bruņoto spēku diena Bauskā”, gan norišu izklāsts. Man nav iebildumu pret militāro transportlīdzekļu parādi, bruņojuma, ekipējuma un tehnikas prezentāciju, kas varētu būt svētku sastāvdaļa, bet ne jau galvenais notikums. Nedzīvojam taču impēriskajā Ķīnā vai militarizētā pundurvalstiņā, kur dižošanās ar brutālu spēku un kara tehniku ir teju vienīgā identitātes apliecināšanas iespēja. Gandrīz vai jāraud, ka svētku programmā nav neviena cilvēcīga akcenta, nevienas vizuāli, muzikāli tīkamas norises, kas uzrunātu ikkatru pilsētnieku vai ciemiņu. Marša ritmā pavadīto dienu droši vien nespēs glābt arī vakarpusē paredzētā pilsētas jaundzimušo, labāko sētnieku un skaistāko sētu saimnieku sveikšana.
Programmas veidotāji, paši nenojauzdami, ir trāpījuši desmitniekā, vakara koncertā iekļaujot grupu “Labvēlīgais tips”, jo ironija visnotaļ dīvaino svētku izskaņā ir vienīgais “glābšanas riņķis”. Jā, vēl jau būs arī “Latgales dāmu pops”, kas neizdibināmu iemeslu dēļ uz Bausku ticis aicināts ne reizi vien, bet par muzikālo gaumi nav vērts strīdēties.
Pavisam neizprotama man šķiet sasteigtība, jo militārās tehnikas parādes brauciens cauri pilsētai ir paredzēts jau pulksten 10 no rīta. Arī tradicionālais, pilsētnieku iecienītais svētku gājiens šoreiz nez kāpēc sāksies jau agrā priekšpusdienā. Veltas ir cerības sarīkojuma programmā atrast vismaz kādu vairākas baušķenieku paaudzes vienojošu motīvu, kas radītu svētku izjūtu, stiprinātu piederību savai pilsētai, lepnumu par to. Militārā tehnika puikām noteikti patiks, bet ko, piemēram, svētku dienā varētu darīt vecāki cilvēki un ģimenes ar maziem bērniem? Ja nu vienīgi piedalīties “Zaļā punkta” akcijā vai firmas “Dzintars” loterijā…
Agrāk mani uztrauca iztēles trūkums dažādu sarīkojumu organizēšanā Bauskā, bet tagad gluži biedējoša šķiet formālā pieeja, veidojot svētkus “kaut kam”, nevis pilsētas iedzīvotāju visām grupām. Un tad pārņem skumjas un bezcerīgums, sevi apzinoties par pelēkās mazpilsētas pelēko pilsoni.
