Bauskas dārzkopības un biškopības biedrības 1988. gadā uzstādīto akmeni ar tajā iekalto uzrakstu «Bauskas atbrīvotājiem 1944» grib pārvērst par Latvijas un Krievijas politisku nesaskaņu cēloni.
Bauskas dārzkopības un biškopības biedrības 1988. gadā uzstādīto akmeni ar tajā iekalto uzrakstu “Bauskas atbrīvotājiem 1944” grib pārvērst par Latvijas un Krievijas politisku nesaskaņu cēloni. Krievijas plašsaziņas līdzekļi izmisīgi cenšas šomēnes īstenoto akmens pārvešanu no Korfa dārza uz kapsētu Biržu ielā nodēvēt par kritušo karavīru piemiņas zaimošanu, atrodot tam skanīgu virsrakstu “Tallinas sindroms”.
Baiļu sindromu steidz izrādīt arī daži pašmāju politiķi, atzīstot, ka akmens pārvietošana var ietekmēt Latvijas un Krievijas attiecības. Saeimas deputāts Juris Dalbiņš aģentūrai LETA pauž viedokli, ka “jebkuru akmeņu pārvietošana, kas saistās ar Otro pasaules karu, var izsaukt jebkādu Krievijas reakciju”. Savukārt apvienības “Saskaņas centrs” priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzskata, ka akmens pārvietošana ir bijis “idiotisms”: “Vietējai varai ir jānodarbojas ar sociāli ekonomiskajiem jautājumiem, nevis vēsturi.” Deputāte no partijas “Jaunais laiks” Solvita Āboltiņa norāda, ka, “zinot Krievijas attieksmi pret Otrā pasaules kara notikumiem, šie jautājumi ir ļoti jūtīgi”.
Šīs replikas izskatās pēc vēlmes iegūt politisko kapitālu atsevišķu vēlētāju vidū. To var uzlūkot kā kārtējo mūsu politiķu labvēlības izpausmi pret “jebkādu Krievijas reakciju”.
Akmens pārvietošanas vēsture ir pavisam vienkārša, process noritējis saskaņoti un politiski korekti. 2006. gada 3. martā mierīgā gaisotnē par akmens pārvietošanu sarunās ar Bauskas Domes priekšsēdētāju Āriju Gaili un vietnieci Māru Biti vienojās Krievijas vēstniecības Latvijā militārais atašejs Sergejs Koļevatovs un viņa palīgs Igors Adoņjevs. Arī “Bauskas Dzīve” piedalījās šajā tikšanās reizē. Tad S. Koļevatovs un I. Adoņjevs apskatīja piemiņas akmeni Korfa dārzā un padomju karavīru kapus. Atzīts, ka bijušajā mūžīgās uguns vietā tiešām varētu pārvest un novietot akmeni no Korfa dārza.
Taču tagad Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs medijiem pauž neizpratni par notikušo. Krievijas laikraksts “Ņezavisimaja gazeta” pat steidz paziņot, ka “šis skandalozais notikums visdrīzāk atspoguļosies Maskavas reakcijā”.
Latvijas Republikas ārlietu ministrs Artis Pabriks Kaļužnija plašsaziņas līdzekļiem pausto viedokli – karavīru pieminekļa pārvietošana Bauskā ir starpvalstu vienošanās neievērošana – vērtē kā spriedzes veicināšanu Latvijas un Krievijas attiecībās, pilnībā nepārzinot situāciju. Ministrs teic, ka Krievijas vēstniecībai esot bijis jāzina par plāniem pārvietot piemiņas plāksni. Šīs ieceres savulaik bijušas saskaņotas ar Krievijas vēstniecības Latvijā militāro atašeju.
Nesen tikos ar viesiem no Maskavas apgabala. Sarunās ievijām arī politiskos jautājumus. Krievijas ierindas iedzīvotājam mūsu valstu attiecībās svarīgākais ir pēc iespējas vienkāršāka vīzu iegūšanas kārtība. Pirms braukšanas uz Latviju ne radu, ne paziņu lokā nav izskanējuši pārmetumi par neiecietību vai brīdinājumi par iespējamiem pāridarījumiem. Skandāli, arī Bauskas akmens ievīšana tajos, ir saistoši tikai politiķiem, daļēji arī žurnālistiem.
