Liepājas Pedagoģiskās augstskolas tūrisma specialitātes studente Sindija Švintecka šajā gadā, rakstot bakalaura darbu, pievērsās tūrisma iespējām Bauskā.
Liepājas Pedagoģiskās augstskolas tūrisma specialitātes studente Sindija Švintecka šajā gadā, rakstot bakalaura darbu, pievērsās tūrisma iespējām Bauskā. Ar autores un bakalaura darba vadītāja vēsturnieka Gunāra Silakaktiņa atļauju sniedzam ieskatu studentes veikumā, publicējot to saīsināti, akcentējot dažus objektus.
Manis piedāvātais maršruts ir no tilta līdz tiltam – Rīgas ielas garumā. Industriālos objektus šeit ir viegli parādīt, tāpēc maršruts domāts kājāmgājēju grupām. Ekskursija sākas pie tagadējā trošu tilta – kādreizējā Plosta tilta – un beidzas Dreņģeru iebraucamajā sētā. Apskates ilgums varētu būt divas stundas, jo tās laikā tiek piedāvāts novērtēt kādreizējās Augšas dzirnavas – tagadējo SIA “Klippan Saule” tekstiluzņēmumu – un iegriezties SIA “Lodinga uzņēmums” alus darītavā.
Visapdzīvotākā pilsētas daļa
Bauskas apbūves pamatsistēma kopš 16. – 17. gs. iezīmēja divas paralēlas ielas – tagadējo Rīgas un Plūdoņa ielu –, ap kurām veidojās visa apbūve un ielu tīkls. Tagad šīs divas galvenās ielas tikai aptuveni iezīmē to ceļu, kas senatnē no Bauskas pils veda uz Mēmeles augšējo braslu pie pašreizējā trošu tilta, kur atradās pārceltuve.
Rīgas ielas pirmsākumos tās apbūve bija vienīgi koka ēkas ar salmu jumtiem, bet namu pagalmos atradās dārzi, taču Rīgas iela visos laikos ir bijusi visciešāk apbūvētā pilsētas iela. 19. gs. sākās tās pārveide, kad koka ēku vietā sāka būvēt mūra namus ar dakstiņu jumtiem. Rīgas iela bija garākā un arī pirmā iela, kas pilsētā tika bruģēta. Šajā ielā 19. gs. valdīja dzīva satiksme. To izmantoja laucinieki, kas vēlējās nokļūt pilsētas centra tirgus laukumā, bet pa Rīgas ielu bija aizliegta lopu dzīšana uz tirgu.
Par Rīgas ielas ciešo apbūvi liecina dati, ka šajā ielā visos laikos ir bijis vislielākais nekustamo īpašumu skaits Bauskā. Piemēram 30. gados Rīgas ielā bija reģistrēts gandrīz 70 nekustamo īpašumu. Rīgas ielā kā visapdzīvotākajā pilsētas daļā atradās daudzas iestādes un uzņēmumi.
Peldošs tilts pār Mēmeli
Pirmais tilts Bauskā bija peldošais Plosta tilts pār Mēmeli, kas atradās tagadējā trošu tiltiņa vietā. Tam gan bija sezonas raksturs, jo tiltu varēja ierīkot tikai pēc ledus iešanas un pavasara paliem. Arī siltajā gadalaikā to reizēm sagrieza tā, lai laivas un pludināmie kokmateriāli varētu turpināt ceļu pa Mēmeli. Palu laikā Plosta tiltu aizstāja pārcelšanās ar laivām.
Par tilta atvēršanu liellaivām bija jāmaksā 20 kapeiku, bet mazai laivai – desmit kapeiku. Savukārt pludināmo kokmateriālu caurlaišana bija bezmaksas. Takse par pārcelšanu laivās bija divreiz lielāka. Atšķirība bija vienīgi tāda, ka kājniekiem par tilta lietošanu nevajadzēja maksāt, bet par pārcelšanos laivā bija jāšķiras no divām kapeikām Krievijas cara naudā.
Šāda veida peļņa Bauskā beidzās pagājušā gadsimta 20. gados, kad ar tiesas palīdzību Latvijas Republikas valsts varas iestādes panāca stacionāro Mūsas un Mēmeles tiltu bezmaksas lietošanu. Plosta tilta izmantošana joprojām palika pilsētas pārziņā. Maksa tika iekasēta, bet tas vairs nebija peļņu nesošs uzņēmums, jo otra Mēmeles tilta lietošana bija bezmaksas.
Vairākas pārbūves
Bauskā nevar iekļūt, nešķērsojot tiltu pār Mēmeli. Līdz 1916. gadam iztika ar lai pām, pēc tam pāri upei veda pamatīgs koka tilts. Tilta pārveidojumi ir turpinājušies. 1922. gadā tā balstus stabilizēja apbetonējot.
Pavasara palos tilta četri laidumi tika sagrauti. To vietā pēc tam izveidoja divus laidumus un pārsedza ar dubulta, T veida tērauda sijām.
1928. gadā vasaras plūdos tika sagrauta tilta kreisā krasta daļa. To atjaunoja, pārsedza ar 30 metru garu iekārta tipa laiduma konstrukciju. 1930. gadā veica tilta kapitālo pārbūvi, labā krasta daļā trīs laidumus pārsedzot ar kombinētas sistēmas (loks ar savilci) dzelzsbetona konstrukcijām, bet kreisā krasta iekārto laidumu konstrukciju nomainot ar dubulta, T veida tērauda sijām.
1944. gadā tiltu saspridzināja, bet 1946. gadā atjaunoja koka konstrukcijā, izmantojot atsevišķus saglabājušos balstus un vienu dzelzsbetona laiduma konstrukcijas daļu.
1960. gadā tiltu pārbūvēja, lietojot dzelzsbetona konstrukcijas atbilstīgi tā laika prasībām un normatīviem. Uzbūvēja jaunus dzelzsbetona balstus un laidumus pārsedza ar iepriekš izgatavotām 22,16 m plānsienu dzelzsbetona sijām.
Gadsimtu mijā tiltu atkal pārbūvēja saskaņā ar maģistrāles “Via Baltica” prasībām. Autotransporta plūsma tagad virzās četrās joslās.
Strādā bez pārtraukuma
SIA “Klippan Saule” ir uzņēmums, kas nav pārtraucis darbību kopš tā pirmsākumiem. Līdz 1963. gada aprīlim pastāvēja Bauskas rūpkombināta vilnas pārstrādāšanas fabrika “Saule”, kurā darbojās vērptuve, austuve un apdares cehs. Ražoja vilnas audumus uzvalkiem, kleitām, auda vilnas segas, kā arī apstrādāja iedzīvotāju mājās austos audumus. Trešās atmodas gados izveidots Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmums SIA “Klippan Saule”, tā saglabājot senās tekstilrūpniecības tradīcijas Bauskā. Pašlaik uzņēmumā ir tikai viens darbības veids – dzijas sagatavošana dažādu izstrādājumu ražošanai Rīgā. Praksē nostiprinājusies tehnoloģija, ko nodrošina Zviedrijā pirktās mašīnas.
Ražo “Lodiņa alu”
Brīvdienās SIA “Lodinga uzņēmums” alus darītavu apmeklē vairākas ekskursantu grupas. Izveidojusies sadarbība ar Bauskas rajona Tūrisma informācijas centru. Uzņēmumu apmeklējuši vietējie iedzīvotāji, kā arī ārvalstu tūristi.
Interesenti var iepazīt alus darīšanas procesu un uzņēmuma vēsturi, kas ir īpaši apkopota. Uzņēmuma sirds ir vārītava. Tās katlos sajauc samaltus graudus ar ūdeni, karsē misu, pievieno apiņus. To granulas ieved no Vācijas.
Sezonas laikā, proti, vasarā, uzņēmums mēnesī saražo 80 līdz 100 tonnu alus. Ziemā jauda ir par pusi mazāka – 40 līdz 50 tonnu produkcijas. Zīmols “Lodiņa alus” jau ir kļuvis pazīstams.
