Vai jēdziens «kūrorta romāns» kādam ir jāskaidro? Šīs daiļās «literatūras» autori esam paši.
Vai jēdziens “kūrorta romāns” kādam ir jāskaidro? Šīs daiļās “literatūras” autori esam paši.
Gintas atvaļinājumā nejaušības nebija paredzētas, bet notika kā romānā. Par savu laimi viņa bija samaksājusi atbilstīgi cenrādim.
Neliedz neko
Ginta bija nolēmusi pusi atvaļinājuma pavadīt pie jūras, turklāt nevis Latvijā, bet Palangā. Iepriekš tur būdama, viņa daudzviet bija pamanījusi piedāvājumu “kambaru noma” – “izīrē istabas”. Mēnesi pirms došanās ceļā Ginta internetā sameklēja sev tīkamu mājokli Palangas nomalē, jūras tuvumā. Istabu izīrētāja kontā pārskaitot maksājumu, apmēram 20 latu dienā, viņa gatavojās divas nedēļas atpūsties no visa. Vīrs ar dēliem uz diviem mēnešiem bija sporta nometnē Vācijā, tāpēc mājas atslēgu Ginta atstāja kaimiņienei, kura apsolījās apliet puķes.
Palangas centrā gaisā virmoja saldā, ielas malā cepto vafeļu smarža. Atpūtniece nekavējās nopirkt sev tādu kraukšķošu, ar izkusušu šokolādi pārlietu kārumu un nosolījās, ka šajās dienās neliegs sev neko.
Sākums labs
Privātmāja izskatījās tieši tāda kā attēlā internetā. Jūra pat tuvāk, nekā varēja paredzēt, apkārtne skaisti iekopta. Gintu sagaidīja glīts vīrietis, kurš tobrīd slidināja pa mauriņu pļaujamo agregātu. Laikam saimnieces dēls, nosprieda Ginta, kāpjot viņam nopakaļ uz otro stāvu.
Ginta devās uz mašīnu pēc ceļasomām, bet izpalīdzīgais jauneklis tās viņai izņēma no rokām, pajokojot, ka ceļotāja taču samaksājusi par komplektu “viss iekļauts”. Ginta uzsmaidīja un pavaicāja, kur vakariņas. Izrādījās, ka bija gādāts arī par tām – ēdamtelpā līdzās virtuves stūrim bija uzklāts galds ar svaigu maizi, sviestu, sieru, dārzeņiem un augļiem. Tikai pēc peldes, nosolījās Ginta un metās uz jūru. Atpūtas dienu sākums viņai šķita gluži vienkārši brīnišķīgs.
Pagūst visu
Bezrūpīgi vakariņojot kopā ar Almantu, kurš, izrādās, arī bija mājas saimnieks, Ginta uzzināja, ka būs vienīgā atpūtniece. Viņš dzīvoja pirmajā stāvā, bet augšas istabas būvētas speciāli ciemiņiem. Almants atklāja, ka Ginta mītni sev meklējusi brīdī, kad kāds jauns pāris atteicies no divām pēckāzu medus nedēļām. Viņiem radusies iespēja aizbraukt uz Krētu, tāpēc šo laiku mājā varēja izmantot Ginta. Pieprasījums pēc istabām Palangā ir liels, kopš piedāvājums ievietots internetā, no maija līdz septembra vidum viesu māja reti kad ir brīva, stāstīja puisis.
Pavaicājusi, kur šeit tuvumā ir veikals, lai nopirktu ko brokastīm, Ginta pārsteigta uzzināja, ka maksā par istabām iekļauta arī ēdināšana. Šis vīrietis te strādā par grīdu mazgātāju, zāles pļāvēju un virtuveni? “Jums būs viss, ko vēlaties,” piebilda Almants.
Apbrīnojamā kārtā saimnieks tiešām paguva visu, arī pavadīt Gintu uz pludmali, izbraukumos pa apkārtnes skaistākajām vietām. Viņš bija interesants sarunu biedrs, daudz ceļojis, jo vairākus gadus strādājis uz kuģiem, skaists, kopts vīrietis, ar kuru bija patīkami būt kopā.
Zem zvaigznēm
Vakaros abi peldējās tumsā, pie debesīm mirdzēja zvaigznes. Netālu spīdēja kūrortpilsētas Palangas ugunis, bet šajā vietā pie jūras viņi bija vieni, brīvi un laimīgi.
Pagāja pirmā nedēļa. Sestdienas vakarā Ginta ar Almantu slinki sēdēja uz balkona, skatījās uz jūru un dzēra mājas vīnu. Varbūt vieglais reibums bija pie vainas, bet Almants tajā un turpmākajās naktīs palika pie Gintas. Tik ļoti mīlēta, iekārota un apmierināta viņa jutās! Almants nolasīja katru vēlmi no acīm, un Ginta nespēja šīm jūtām pretoties.
Pienāca pēdējais vakars, un Ginta saprata, ka būs grūti atgriezties mājās. Kopā ar Almantu viņa staigāja gar jūru, gribēdama ierakt gaišajās smiltīs kājas, lai tās nenestu prom.
Sestdienas vakars kļuva par nakti, kas sniedza roku svētdienas rītam. Abi mīlētāji šķīrās vien uz mirkli, lai ieietu dušā. Almants nokāpa gatavot brokastis, bet Ginta kravāja mantas.
Kontraktā ierakstīts
Lejasstāvā Ginta Almantu neatrada. Ēst negribējās, un viņa atturīgi dzēra rūgtu, melnu kafiju, kas atbilda Gintas noskaņojumam. Nevarēdama sagaidīt, kad Almants nonesīs ceļasomas, Ginta tās nostiepa pati un gāja uz mašīnu.
Tobrīd puisis parādījās un sniedza viņai kādu veidlapu. “Tev ir šeit jāparakstās, lai apliecinātu, ka nekad vairs neuzmeklēsi ne šo viesu namu, ne arī mani. Viss ir saskaņots ar mūsu juristu,” sacīja Almants. Viņa acīs vairs nebija ne vēsts no kvēlā mīlētāja kaisles.
Apjukusi Ginta lasīja sagatavoto tekstu par to, ka viņai nav iebildumu pret saņemto servisu kategorijā “viss iekļauts” un pretenziju vai prasību pret pakalpojuma sniedzēju, tas ir, Almantu. Pacēlusi acis no dokumenta, Ginta pat nespēja ko pavaicāt. Vīrietis laipni smaidīja un, paskatījies uz pulksteni pie sienas, atgādināja, ka Gintai tāls ceļš priekšā. Viņas laiks šajā namā bija beidzies, un saņemtais pakalpojums tiešām bija nevainojams.
“Tad tu esi tāds kā žigolo?” pacēlusi acis, viņa gribēja teikt, bet nebija, kam. Almants otrajā stāvā darbināja putekļu sūcēju. Viņam bija gaidāmi jauni atpūtnieki.
