Aktīvās atpūtas objektā «Makšķernieku paradīze» loms ir garantēts, bet dažiem laimējas noķert pat ļoti lielas zivis.
Aktīvās atpūtas objektā “Makšķernieku paradīze” loms ir garantēts, bet dažiem laimējas noķert pat ļoti lielas zivis. Ūdenstilpē mīt karpas, asari, līdakas, karūsas, to krājumi regulāri tiek atjaunoti.
Koka namiņi pie dīķa
Par makšķernieku kempingu Aizkraukles rajona Valles pagastā “Bauskas Dzīvei” ir stāstījuši vairāki baušķenieki. Viņi arī ieteica aizbraukt un pārliecināties, kāpēc “Makšķernieku paradīzei” piemīt īpašs vilinājums. Objekts pie mākslīgās ūdenskrātuves, kuras platība ir aptuveni 17 hektāru, darbojas ceturto gadu, bet kempings izveidots pirms diviem gadiem.
Makšķernieki un citi dabas mīļotāji var uzturēties septiņos guļbaļķu namiņos ar apkuri, dušu un virtuvi. Atsevišķa ēka ir paredzēta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās. Teritorijā vēl ir labiekārtoti basketbola, smilšu volejbola un bērnu rotaļu laukumi. Ūdenstilpes gultne ir iztīrīta, krasti ir nostiprināti, izveidots arī uzbērums, bet meldru pļaušanai ir iegādāts speciāls kombains.
Biznesa iecere mainās
Tūrisma objekta īpašnieks ir baldonietis Miervaldis Bērziņš, kurš savulaik privatizējis mākslīgo ūdenskrātuvi un izveidojis pievilcīgu atpūtas vietu. Sarunā ar “Bauskas Dzīvi” viņš atklāja: “Apzināti nekad neesmu gribējis nodarboties ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu. Mans hobijs ir makšķerēšana. Esmu izbraukājis teju visu Latviju, daudzas ārvalstis, piedalījies izdzīvošanas ekspedīcijā Jakutijā aiz polārā loka. Kad Valles ūdenskrātuve tika piedāvāta īpašumu tirgū, mana motivācija bija izveidot nelielu atpūtas stūrīti sev un draugiem – tikpat kaislīgiem makšķerniekiem. Interesentu loks pamazām kļuva lielāks, tāpēc sākotnējā iecere mainījās.
Esmu ieguldījis ārkārtīgi daudz līdzekļu un darba, jo ezera vietā pirms tam bija purvs. Nācās ņemt arī kredītu, tomēr pavisam skaidri zinu – ja man nepiederētu mežizstrādes firma, ar tūrisma vietas izveidi nenodarbotos. Paļauties uz kredītiem nav prātīgi, jo tad nav iespējams strādāt ar pilnu jaudu. Ar savu naudu es varu rīkoties bez ierobežojumiem. Ja līdzekļi ir, ieguldu tūrisma objektā, ja nav – nogaidu. Pašlaik “Makšķernieku paradīze” vēl atrodas attīstības stadijā, taču divas trešdaļas no darbu kopējā apjoma jau ir paveiktas.”
Rosīgie kulināri
Uzņēmējs algo trīs darbiniekus, kas pieņem pieteikumus, konsultē makšķerniekus, uzkopj ēkas un apkārtni. Administratore Gunta Gedertsone ir pirmā, ar kuru satiekas klienti. Viņa pārdod licences, zivju barību, informē par noteikumiem. Lai baudītu klusumu ekoloģiski tīrā vidē, nav obligāti jābūt makšķerniekam. Gunta teic, ka namiņos brīvdienās apmetas ģimenes, draugu kompānijas, bet banketu zāli un krievu pirti, kas atrodas atsevišķā ēkā, iestādes un privātpersonas īrē viesībām.
Administratore piemetina: “Mūsu klienti galvenokārt ierodas no tuvākajiem rajoniem, Rīgas, arī Lietuvas, Igaunijas, Krievijas. Festivāla “Jaunais vilnis” laikā kempingu apdzīvoja jūrmalnieki, kas vēlējās aizmukt no kņadas. “Makšķernieku paradīzē” tiek svinētas arī kāzas. Viesu namā esam iekārtojuši speciālu numuru jaunlaulātajiem.”
Objekta īpašnieks ir noslēdzis līgumu ar Bauskas rajona zemnieku saimniecību “Strīķeri”, kas viesībās sniedz ēdināšanas pakalpojumus, skaidro administratore. Miervaldis Bērziņš piemetina, ka sadarbība ar “Strīķeriem” ir veiksmīga. Uzņēmums strādā precīzi un kvalitatīvi, arī no klientiem tiek saņemtas vienīgi pozitīvas atsauksmes.
Upju romantika nevilina
Lai neaizbaidītu zivis, ūdenskrātuvē ir aizliegts peldēties. Gar visu dīķmalu ir izvietoti ērti koka soli un atkritumu spainīši. Darbdienas pēcpusdienā, kad viesojāmies Miervalža Bērziņa “paradīzē”, ūdensmalā sēdēja vairāki vīri –, pēc visa spriežot, profesionāli makšķernieki. Iepazināmies ar Andri – pastāvīgo klientu no Zalves pagasta. Loms nav viņa pašmērķis, jo lielāko daļu noķerto zivju vīrs palaiž brīvībā. Andra galvenais arguments ir iespēja atrasties dabā, atbrīvoties no rūpēm un steigas. Uz jautājumu, vai makšķerēšana mazu upīšu mežonīgajos krastos tomēr nešķiet romantiskāka, zalvietis atbild: “Nav jau Sēlijā vairs to mazo, neskarto upīšu. Gandrīz uz visām ir uzbūvētas hidroelektrostacijas. Zivju resursi acīmredzami samazinās, makšķerniekiem vairs nav nekāda prieka nīkt pie stāvošiem ūdeņiem.”
Skaistkalniete Eleonora Maisaka “Makšķernieku paradīzi” uzskata par vienu no veiksmīgākajiem aktīvās atpūtas piedāvājumiem Zemgalē. “Pietika ar pirmo reizi, lai manam vīram rastos jauna aizraušanās, lai gan agrāk viņš bija vienaldzīgs pret makšķerēšanu,” secina Eleonora.
