Baušķenieks Pēteris Upelnieks jau nospēlējis trīs mūzikla «Robins Huds» izrādes.
Baušķenieks Pēteris Upelnieks jau nospēlējis trīs mūzikla “Robins Huds” izrādes.
“Ar katru nākamo reizi viss sanāk arvien labāk, man pašam arī ir prieks. Mamma skatījās trešo izrādi Saulkrastos 19. augustā un arī teica, ka palicis pavisam cits iespaids. Gan ar skaņu viss kārtībā, gan mans tēlojums bijis pārliecinātāks, dzīvāks,” tā Pēteris vakar, 21. augustā, “Bauskas Dzīvei” atklāja savas izjūtas.
Jaunietis tādējādi vēlreiz apstiprināja jau iepriekš sacīto, ka aktiera profesija ir grūts amats. Vieglums, ko redz publika, īstenībā ir smagā darbā tapis. “Nezinu, vai spētu strādāt par aktieri. Tad jau muzicēšana man šķiet patīkamāka,” atzīst Pēteris.
Nogurums pārņēmis visus
“Bauskas Dzīve” vēroja jaunieša debiju izrādes “Robins Huds” galvenajā lomā Talsos 16. augustā. Jāatzīst, pirmizrādes drudzis bija piemeklējis ne tikai virkni izpildītāju, bet arī skaņu meistari nespēja nodrošināt pietiekamu kvalitāti. Tomēr Pēteris pirms izrādes braši atzina: “Neesmu uztraucies, tikai nogurums gan māc.” To var saprast, radošā grupa trīs dienas pirms pirmizrādes visi kopā dzīvoja viesu mājā. Mēģinājumi līdz vēlai pēcpusdienai, tad vakara atpūta, kas arī nereti ievilkās ilgi naktī.
Šāviens bulta bultā
Vislielākais uztraukums Pēterim bija par izrādes finālā paredzamo šaušanu. Te viņam jāizpilda slavenais Robina Huda triks – ar savu bultu jātrāpa jau iepriekš iešautajā bultā. “Tur sešdesmit procentu, ka var sanākt. Par to uztraucos visvairāk,” atzīstas Pēteris. Pirmizrādē šāviens izdevās, lai arī varēja manīt, ka sagatavoti palīglīdzekļi, ja gadījumā bulta nelido tur, kur tas vajadzīgs.
Protams, mūziklā svarīgas ir arī vokālās prasmes. “Jaunie dziedātāji cenšas, tas ir galvenais. Balstiņas viņiem ir skaistas, vēl nav pilnībā gatavas. Bet viņiem viss vēl priekšā,” tā par saviem jaunajiem kolēģiem izsakās pieredzējušais mūziķis Aivars Brīze.
Jauniešiem dota iespēja
Arī citi mūziķi uzteic autori Lailu Ilzi Purmalieti, ka viņa šajā mūziklā devusi iespēju jauniešiem sevi apliecināt. Te viņi var iepazīt skatuves otru pusi garos un nogurdinošos mēģinājumos. Te var iemācīties strādāt komandā, vienlaikus saglabājot savas personības iezīmes.
Vasaras viesizrādes ir vairākus vakarus pēc kārtas un katru reizi citā vietā. Kad pēc nepilnām divām stundām beidzās mūzikls Talsos, jauno izpildītāju sejās līdzās priekam par paveikto manāms bija arī nogurums. “Mēģinājumi ir viens, bet īsta izrāde ar īstiem skatītājiem – pavisam kas cits. esmu pilnīgi tukša, “izšāvusies” un bez enerģijas,” atzina kāda no pusaudzēm.
Režisors Juris Rijnieks pēc pirmizrādes “Bauskas Dzīvei” arī uzsvēra, ka šī iestudējuma lielākie ieguvēji ir tieši pusaudži. “Tā ir iespēja pārbaudīt sevi uz lielās skatuves, noskaidrot vispirms pašam sev, vai es gribu būt aktieris, dziedātājs vai ne. Man simpatizēja, kā jaunieši centās. Kas no viņiem nākotnē iznāks, tas tikai katra paša rokās,” tā izrādes režisors.
