No 25. jūlija līdz 4. augustam notika gleznotāju plenērs «Bauskas vasara 2007».
No 25. jūlija līdz 4. augustam notika gleznotāju plenērs “Bauskas vasara 2007”. Vēl līdz 8. septembrim Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā un mākslas salonā “Meistars Gothards” skatāma ļoti interesanta šim notikumam veltīta gleznu izstāde.
Beidzot ir pamanīti
Jau ceturto gadu jūlija beigās Bauskas ieliņās bija sastopami gleznotāji ar krāsu kastēm un studiju audekliem. Pacietīgākie, kas parasti bija bērni, varēja viņus novērot darbojamies ar otām un paletes nažiem. Dažas dienas pēc plenēra atklāšanas kādā lauku ciemā dzirdēju lietoto apģērbu tirgotāju stāstām savām kundēm: “Ziniet, tie Bauskas dzērāji kļuvuši pavisam dīvaini! Viņi vairs pēcpusdienās nestaigā apkārt iereibuši, bet glezno…”
Būtībā arī plenēra dalībnieku darbu izstāde Bauskā beidzot ir pamanīta. Cilvēki nāk, skatās, vērtē un pat atklāj savu saistību ar glezniecību kā nopietnu nodarbi.
Starp citu, šī plenēra atklājums ir uzņēmīgais un azartiskais Jānis Kalniņš, kurš eksponē profesionāli veidotas Bauskas studijas.
Domāju, ka pasākuma organizatoru Indras Liepas un Ainas Putniņas, kas pati ir arī visu četru Bauskas plenēru aktīva dalībniece, nenovērtējamais ieguldījums ir attaisnojies. Par to katrs var pārliecināties, apmeklējot muzeju un mākslas salonu “Meistars Gothards”.
Koku valdzinājums
Muzeja ekspozīcijas pirmās zāles atklāšana, izgriežot gabaliņu no platas bordo toņa lentes, bija uzticēta mūsu glezniecības vecmeistaram Jurģim Skulmem, kura dzimtas mājas atradās Vecsaulē. Tagad tur palikušas tikai dažas ābeles.
Izstādē mani suģestē glezna ar majestātiskajiem Vecsaules kokiem, kurā panākta kompozīcijas monumentalitāte. Meistara vitālais un enerģiskais otas triepiens, sulīgā krāsu gamma, kā arī J. Skulmem tik raksturīgais debesu ar baltajiem mākoņiem traktējums rada dzīvu, dinamisku iespaidu. Manuprāt, tieši šis darbs ir izcilākā, pabeigtākā ainava un kopumā lielākā izstādes veiksme. Apbrīnojamas ir sirmā gleznotāja darbaspējas, dažās dienās radot vairākas pabeigtas lielformāta kompozīcijas ar Bauskas ainavām.
Vēl mani iepriecina Bauskas mākslas skolas direktores Mārītes Šulces eļļas tehnikā veidotā upes panorāma un gleznieciski virtuozais akvarelis.
Patiess pārsteigums ir jaunās gleznotājas Ilzes Dābolas eksponētās studijas. Viņa ir Bauskas mākslas skolas absolvente un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas trešā kursa studente. Izsmalcināts kolorīts, pārliecinošs krāsas uzliciens un, galvenais, izkopta savdabīga kompozīcijas izjūta – tās ir vērtības, kas liecina par talantu un darba mīlestību. Ne velti muzejs vēlas iegūt savā īpašumā Ilzes gleznoto Bauskas ielu lietainā dienā (tāpat kā Lauras Staņķes darināto studiju, Elgas Grīnvaldes, Jurģa Skulmes un Īras Rozentāles darbus).
Arī Evitas Trapočkas gleznotā ābolu studija rāda autores nopietno attieksmi pret glezniecību.
Erudīta vērtējums
Latviešu mākslas vēsture pierāda, ka pārliecinošākos teorētiskos darbus par glezniecību ir radījušas personības, kuras pašas ir gleznojušas, piemēram, Janis Rozentāls, Voldemārs Matvejevs, Vilhelms Purvītis. J. Skulmes atsaucība, papildinot Bauskas plenēra dalībnieku rindas, ir nepārvērtējama, jo mēs gūstam iespēju ne vien salīdzināt savus darbus ar izcilā ainavista (un labs ainavists mūsdienās jau ir retums) gleznām, bet arī klātienē dzirdēt mākslas vēsturnieka Jurģa Skulmes nopietno vērtējumu un trāpīgos komentārus par ekspozīciju. Arī kopīgās ēdienreizes kļuva par notikumu, jo meistara atmiņas par kolēģiem ir dzīva mākslas vēsture.
Apskatot abas ekspozīcijas daļas, J. Skulme vispirms izcēla muzejā eksponēto vēsi pelēkajā kolorītā risināto Bauskas ielas studiju, to pašu Ilzes Dābolas ainavu, ko “iekārojis” muzejs. Apstājies pie Elgas Grīnvaldes darbiem, gleznotājs secināja: “Viņa vēl ir jauna, viņai daudz jāstrādā. Te viss būs kārtībā!”
Plenēra visjaunākās dalībnieces bija Rīgas J. Rozentāla mākslas vidusskolas audzēknes. J. Skulme ievēroja Dārtas Stafeckas glezniecisko kolorītu.
Vērienīgu ekspozīciju muzejā skatītājiem piedāvā gleznotāja Anita Meldere, kura jau otro gadu brauc strādāt uz Bausku. Viņa ir portretējusi septiņus ar Bausku saistītus cilvēkus. Rūpīgi apskatījis visus audeklus, gleznotājs un mākslas vēsturnieks J. Skulme par vispabeigtākajiem atzina salona “Meistars Gothards” dāmu Indras Liepas un Ingas Stafeckas portretus. Acīmredzot viņas nav taupījušas pūles, arī pozējot māksliniecei.
Pozitīvi novērtēta arī Baibas Ozolas veikli darinātā studija rozā gammā un Vitas Beikertes jūtīgie gleznojumi, kas man šķiet stilistiski viengabalaini un vērienīgi. J. Skulmem patika arī salonā “Meistars Gothards” izstādītās Īras Rozentāles abstrakcijas “Zilā spēle” un “Oranžā spēle”.
Jurģis Skulme atzina, ka kopumā eksponētie darbi ir profesionāli interesanti un pietiekami daudzveidīgi, piebilstot, ka viņš pats labprāt piedalītos Bauskas glezniecības plenērā arī nākamgad.
Uzskatu, ka no 2007. gada vasarā gleznotajiem darbiem veidotā plenēra atskaites izstāde ir veiksmīgākā četru gadu laikā. To pašu varu teikt arī par abu ekspozīciju iekārtojumu, kas nav pārblīvēts.
