Vasaras vidū, jūlijā, braucot uz Eiropas centrālo daļu, baušķeniekam ķirurgam Aivaram Butulim ieteikts neaizmirst mājās biezo jaku un ziemas apavus.
Vasaras vidū, jūlijā, braucot uz Eiropas centrālo daļu, baušķeniekam ķirurgam Aivaram Butulim ieteikts neaizmirst mājās biezo jaku un ziemas apavus.
Ne visur var nokļūt
Siltais apģērbs tiešām noderēja, atzīst dakteris. Ielejās karstums pārsniedz 40 grādu, viss zaļo un zied varavīksnes krāsās, bet kalnos ir sniegs, gaisa temperatūra zem nulles, svelošs vējš aprauj vaigus sārtus, un rokas prasa cimdus.
Aivars Butulis teic, ka viņu apbur kalnu skaistums un varenība. Paši spēcīgākie iespaidi līdz šim gūti Horvātijā, bet šogad dakteris ar dzīvesbiedri divas nedēļas pavadīja braucienā pa Alpiem Austrijas, Šveices, Francijas un Itālijas teritorijā, ielūkojoties pundurvalstiņā Lihtenšteinā. “Braucot ar savu mašīnu, daudzās apskatītajās vietās pat nevarētu nokļūt, ne visur ir ceļi, tikai vilciens ved kalnup,” stāsta Aivars.
Ceļojumā, ko plānoja ceļojumu aģentūra “Relaks Tūre”, izdevies redzēt Austrijas Grosgloknera augstkalnu ceļu un Gerlosa kalnu pāreju, Karintijas Alpus, Itālijas Dolomītu Alpus, kur Kortīnā d”Ampeco 1956. gadā notika Ziemas olimpiskās spēles, bet tagad ir Itālijas populārākais slēpošanas kūrorts. Pavisam tuvu būts Monblānam, un sasniegta skaistā Ēdelveisa virsotne.
Atgādina romānus
“Ekskursantu spēkus taupīja, nenācās būt alpīnistiem, lai tiktu līdz virsotnēm, tam kalpo pacēlāji, funikulieri, vilcieni. Katru nakti varējām atpūsties labās viesnīcās un tur nonācām tiešām noguruši, jo staigājām ļoti daudz. Ik uz soļa atklājas kas jauns, kalnu skaistums ir neatkārtojams un pārsteidzošs,” stāsta dakteris.
Interesants bijis brauciens pāri Brīnigas kalnu pārejai uz Meiringenu, ko nemirstīgu padarījis Konans Doils ar saviem Šerloka Holmsa piedzīvojumiem. Tur ir rakstniekam un viņa izdomātajam detektīvam radīts piemineklis un muzejs.
Turpat netālu Reihenbahas ledāju ūdenskritums (250 m) – vieta, kur saskaņā ar romānu slavenais izmeklētājs cīnījās ar visa ļaunā iemiesojumu profesoru Moriartiju. Te arī Āres aiza, ko upe klintīs izgrauzusi jau leduslaikmetā. Tā ir 1400 metru gara, 200 metru dziļa un, kā nu kurā vietā, metru vai divus metrus plata. Aivars Butulis atzīst, ka šī vieta nedaudz atgādinājusi Norvēģiju, bet tās akmeņu skarbums viņam šķitis pārāk bargs.
Ierauga stikla kalnu
Nokļūšana Lugāno katram latvietim liek domāt par Raiņa un Aspazijas Kastaņolā pavadīto laiku. Tur redzams arī Svētā Salvadora kalns, kas Rainim kalpojis par modeli “Zelta zirgā” aprakstītajam stikla kalnam. “Lugāno ir ļoti skaista vieta, sapratu, kāpēc Rainim no turienes negribējās atgriezties Latvijā, un nevarēju atrast iemeslu, kāpēc Aspazijai par šo vietu nav labas atmiņas,” atzīst dakteris.
Ar smaidu viņš atceras Austrijas miljonāra Svarovska kristālu muzeja apmeklējumu Vatensā: “Muzejs atrodas pazemē, kur ar skaņas, gaismas un pat smaržu efektiem pārsteidz tik ļoti, ka pēc tam, nonākot tirdzniecības zālē, nekas cits neatliek – gribas kaut ko no šīs vietas par piemiņu nopirkt. Protams, tur ir arī ļoti dārgas lietas, kam, manuprāt, pielietojuma nav, bet kāpēc neapskatīt, ko cilvēks spēj radīt no minerāliem?”
Jācer uz apdrošinātājiem
Šis 13 dienu ceļojums vienam cilvēkam maksāja 440 latu. Apmēram tikpat izdots par pacēlājiem, vilciena, muzeju ieejas biļetēm, pusdienām, vakariņām.
Ceļojuma laikā viena pasažiere saslimusi ar angīnu. Viņai gan bijušas līdzi zāles, tomēr vienā brīdī ceļotāja vēlējusies nokļūt pie ārsta slimnīcā. Par vizīti viņai bijis jāsamaksā ap 600 latu, ko, jācer, apdrošinātāji atlīdzinās.
Aivars Butulis arī neslēpj nepatīkamo – jau turpceļā Kedaiņos autobuss salūzis. Ar mokām ap četriem no rīta tikuši pirmajā naktsmītnē – viesnīcā Polijā. Tur ceļotāji visu dienu gaidījuši citu autobusu atbraucam no Rīgas. Taču iznācis tā, ka ceļojuma vidū šoferi atzinušies, ka nav droši, vai arī šis buss izturēs līdz brauciena beigām. Tas Aivaram Butulim licis secināt, ka nākamā gada ceļojumam meklēs citas firmas piedāvājumu. Vai ceļš atkal vedīs uz kalniem? Dakteris atzīst, ka tā varētu būt, jo neko skaistāku viņš nevarot iedomāties.
***
uzziņai
– Alpi (vācu Alpen, franču Alpes, itāliešu Alpi; slovēņu Alpe) ir Eiropas lielākā kalnu sistēma. Tā stiepjas no Austrijas un Slovēnijas austrumiem cauri Itālijai, Šveicei, Lihtenšteinai un Vācijas, Francijas rietumiem.
– Uz Francijas un Itālijas robežas, Šamonī pilsētas tuvumā atrodas Alpu augstākā virsotne Monblāns (4808 metri virs jūras līmeņa). Tā ir augstākā virsotne Rietumeiropā, otra augstākā Eiropā pēc Elbrusa (5642 m) Kaukāza kalnu masīvā.
