Pirms vairāk nekā 40 gadiem Vladimirs Barskovs beidza vidusskolu Murmanskā.
Pirms vairāk nekā 40 gadiem Vladimirs Barskovs beidza vidusskolu Murmanskā. Visa plašā padomju dzimtene viņam bija vaļā. Par studiju vietu tika skatīta Ļeņingrada, arī Maskava, tomēr beigās nospriests – jādodas uz Rīgas Politehnisko institūtu apgūt ķīmijas zinības.
Uzstādījums bijis viennozīmīgs – izmācīsies un tad atgriezīsies dzimtajā pusē. Tomēr tas ziemeļu vējš izrādījās liktenīgs – Rīgā Vladimirs satika mīļoto meiteni, un pēc augstskolas beigšanas abi devās darba meklējumos.
Bauskā iemācās latviešu valodu
Cik zīmīgi! Sieva par darba iespējām sev un vīram taujāja Bauskā. Taču diviem speciālistiem sadzīves pakalpojumu uzņēmumā darbu nevarēja piedāvāt. Barskovi darba meklējumos devās uz Rēzekni un Krāslavu. 32 gadu vecumā Vladimirs tika nosūtīts uz Liepājas pilsētas sadzīves pakalpojumu uzņēmumu par vadītāju.
1989. gadā V. Barskovs nokļuva pie Bauskas alus ražotnes stūres. Tieši tad, 44 gadu vecumā, viņš sāka apgūt arī latviešu valodu. Līdz tam, pat esot vadošos amatos, tādas nepieciešamības nebija. Sākot strādāt Bauskā, kolēģi pat smīkņājuši, ka priekšnieka teikto nemaz nav tik viegli saprast. Tomēr uzņēmība Vladimiram bija gana liela, un tagad viņš jau brīvi pārvalda latviešu valodu.
Par darbiniekiem jārūpējas
Pie V. Barskova kabineta durvīm uzņēmumā rotājas plāksnīte ar uzrakstu “ģenerāldirektors”. “Šajā jomā valstī nav stabilitātes. Likums liek nosaukumus mainīt vai pēc pāris gadiem. Tāpēc esmu atstājis veco uzrakstu. Kas zina, cik ilgi vēl mani būs jādēvē par SIA “Bauskas alus” valdes locekli, varbūt drīz atkal būs kādas pārmaiņas,” smejot attrauc vadītājs.
Stāstot par savu nu jau 18 gadu pārvaldīto uzņēmumu, vadītājs vispirms uzteic kolektīvu. No vairāk nekā 130 darbiniekiem lielākā daļa te strādā ilglaicīgi. Uzņēmuma vadība rūpējas, lai nebūtu liela kadru mainība, jo labus speciālistus grūti atrast. “Algas maksājam oficiāli, ar visiem nodokļiem, strādājošajiem ir apdrošināta veselība, organizējam kopīgus izklaides pasākumus. Mūsdienās par darbiniekiem ir jārūpējas. Ir arī mums bijuši tādi, kas lielāku algu lūkot devušies uz ārzemēm. Taču pēc neilga laika daži ir atbraukuši atpakaļ un meklējuši darbu pie mums. Ja cilvēks strādā, tad te viņu godā, var arī nopelnīt. Ārzemēs lielākā daļa ir melnā darba darītāji, un tas nebūt nav viegli,” skaidro V. Barskovs.
Tomēr nekādas uzņēmuma vadības brīnumreceptes viņš neatklāj. “Vadošā amatā strādāju jau 28 gadus. Šajā laikā esmu iemācījies, kā runāt ar padotajiem, kā aizrādīt un uzklausīt. Tā ir smalka psiholoģija, ko varbūt var apgūt pēc gudrām grāmatām, taču es to esmu iemācījies dzīves skolā,” stāsta vadītājs.
Tomēr bez grāmatu zinībām neiztikt, lai pārzinātu ekonomiskos procesus, noturētu stabilu savu uzņēmumu šodienas gana nemierīgajos tirgus ūdeņos.
Lepojas ar zelta medaļām
SIA “Bauskas alus” pieskaitāma tā saucamajai mazo alus darītavu grupai, kurā uzņēmums ir līdera pozīcijās. To apliecina ražošanas apjomi, kas ir stabili jau vairākus gadus, kā arī pircēju un nozares ekspertu atzinīgais vērtējums. Ne bez lepnuma V. Barskovs norāda uz pērn izstādē “Riga Food” saņemtām divām zelta medaļām, kas piešķirtas “Bauskas gaišajam” un tumšajam alum “Bauskas premium”. “Konkurence bija ļoti sīva, mūsu grupā startēja Tērvetes un Užavas aldari. Tāpēc arī šis panākums gandarī,” tā V. Barskovs.
Runājot par uzņēmuma darbības stabilitāti, vadītājs min tradīciju nozīmi, kā arī centienus nodrošināt augstu kvalitāti visai produkcijai, nedzenoties tikai pēc lielākiem apjomiem un īpaši nemetoties katrā jaunā modes virpulī. “Lielie ražotāji varbūt var atļauties divus gadus ražot alu ar citronu garšu, tad ar ķiršu aromātu, vēlāk to pildīt vēl nezin kādās pudelēs vai bundžās. Savulaik jau arī mēs esam šo to mēģinājuši – kādu laiku ražojām dzeramo ūdeni, bija arī dažādas limonādes. Tomēr esam sapratuši, ka vislabākās ir stabilas vērtības – īsts alus un iesala dzēriens,” pārliecināts V. Barskovs.
Tradīcijām ir liela nozīme, tomēr dažreiz biznesa noteikumi paģērē savu. Tā arī “Bauskas alus” nav varējis iztikt bez produkcijas pildīšanas šim dzērienam tik neatbilstīgās PET pudelēs. Šāds sortiments veido apmēram pusi no visa tirdzniecībā nodotā alus.
Alus baudāms krogos
“Baudot alu, tomēr ir kaut kas jāievēro. Man ir trīs galvenie kvalitātes rādītāji. Tā ir smarža un aromāts. Tad svarīgi, kā alus putojas, kādas ir putas. Un trešais, tikpat svarīgs, protams, ir dzēriena garša.
Alu nevar dzert no pudeles vai plastmasas glāzes. Tam ir radīti kausi. Alus jādzer krogos, speciālās kafejnīcās. Protams, pie mums daudz ko nosaka ekonomiskā situācija, tās prasībām jāpielāgojas arī ražotājiem. Vēl jāparēķina, vai izdevīgāk alu pildīt vienreizējās lietošanas PET pudelēs, kas nav videi draudzīgas, vai arī stikla pudelēs, ko var atkārtoti izmantot pat reizes astoņas,” tā alus darītavas vadītājs.
Latvijā alus darītāji apvienojušies divās biedrībās. V. Barskovs ir Latvijas Alus darītāju savienības valdes loceklis. Savienības biedri regulāri kontaktējas, izveidojušās draudzīgas attiecības. Ir vēl otra profesionālā apvienība – Alus darītāju asociācija. Tajā apvienojušies vairāki lielražotāji – “Aldaris”, “Cēsu alus”, “Lāčplēsis”, arī Lodiņa alus darītava Bauskā. V. Barskovs atceras, ka sākumā visi bijuši kopā, atdalījušies tikai vēlāk. “Īsti labi tas nav, jo problēmas mums – gan tiem, kuri ražo alu lielos apjomos, gan mazajiem uzņēmumiem – ir kopīgas. Taču tā ir katra uzņēmēja brīva izvēle, kāda biedrībā darboties,” secina V. Barskovs.
Izvērtējot sava uzņēmuma darbu, vadītājs atzīst, ka visgrūtākais periods alus darītājiem ir ziemā. Ir rūpīgi jāplāno visi darbi, iespējamie izdevumi, lai ziemā, kad produkcijas noiets samazinās, būtu līdzekļi. Ir jādomā, kā nodarbināt strādājošos, kā viņiem samaksāt algu. Ja mūsdienās labu speciālistu atlaidīsi, vietā sameklēt būs grūti.
Sadzīvot ar lielveikaliem
V. Barskovs teic to pašu, ko nācies dzirdēt no citiem ražotājiem – visgrūtāk ir sastrādāties ar lielveikaliem. Dažādas akcijas, loterijas, izlozes, preču izvietojums veikalu plauktos – tie ir lielveikalu uzstādījumi, par kuru ievērošanu maksā ražotājs. Tāpēc ir svarīgs uzņēmuma ekonomistu darbs, jo jāprot sabalansēt izdevīgumu ar izdevumiem.
V. Barskova darbdiena ir gara. Viņš dzīvo Rīgā, no galvaspilsētas Bauskā katru dienu ierodas ap pusastoņiem rītā. Savās mājās Pārdaugavā viņš atgriežas ap septiņiem vakarā. “Rīgā dzīvojam tāpēc, ka tur tuvāk ir bērni, mazdēli. Esmu pie šāda ritma pieradis. Ceļos ap pieciem, izpildu rīta rosmi, man ir speciāla programma muguras ārstēšanai. Vakarā, kad atgriežos, atliek laiks vien kādam ziņu raidījumam televīzijā, laikrakstiem, noteikti savs brīdis jāatvēl mazdēliem. Jaunākajam ir divi gadiņi, viņam jāpalasa pasakas, ar puiku ir jāparunājas. Pāris reižu nedēļā apmeklēju baseinu, sestdienu rītos neatņemams rituāls ir krievu pirts,” stāsta V. Barskovs.
***
Viedokļi
– NIKOLAJS DZENIS, SIA “Bauskas pakalpojumi” valdes priekšsēdētājs:
– Ar Vladimiru Barskovu ilgus gadus esam darbojušies vienā, sadzīves pakalpojumu jomā. Varu raksturot viņu kā tālredzīgu, aktīvu un ļoti gudru vadītāju, kurš lieliski orientējas uzņēmējdarbībā. Pozitīvi noskaņots cilvēks, kura vadītajā uzņēmumā, starp citu, top ļoti laba produkcija. Man nekad nav bijis jākaunas par “Bauskas alu”.
– MODRIS GOBA, agrofirmas “Tērvete” valdes priekšsēdētājs:
– Pircēji parasti min kopā Bauskas un Tērvetes alu. Un es par to nemaz nekaunos, jo Bauskā patiešām top labs dzēriens. Ar Barskova kungu komunicējot, esmu pamanījis, ka viņš vienmēr aizstāv Latvijas alus darītāju intereses, ir zinošs un patīkams sarunu biedrs.
– PĒTERIS LINIŅŠ, Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors:
– Vladimirs Barskovs kā “Bauskas alus” vadītājs ir pierādījis, ka ir iespējams ļoti veiksmīgi turpināt un attīstīt senas alus darīšanas tradīcijas Latvijā, nezaudējot to vēsturiskās vērtības, tajā pašā laikā sekojot līdzi laikam.
Pārstāvot “Bauskas alu” Latvijas Alus darītāju savienībā, Vladimirs Barskovs vienmēr ir atsaucīgs un spēj rast radošus risinājumus dažādos jautājumos. Nenoliedzami, V. Barskovs ar savu darbu sniedz lielu ieguldījumu alus nozares attīstībā Latvijā.
