Pagājušajā nedēļā biju Norvēģijā, līdzko atgriezos, nākamajā rītā jau klausījos ministru prezidenta un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra stāstīto par teritoriālās reformas jauno koncepciju.
Pagājušajā nedēļā biju Norvēģijā, līdzko atgriezos, nākamajā rītā jau klausījos ministru prezidenta un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu (RAPLM) ministra stāstīto par teritoriālās reformas jauno koncepciju. No sakārtotās Skandināvijas valsts uzreiz biju iemesta kaut kādā fatamorgānā, jo pēdējais reformas pasniegums trešdien man šķita pavisam interesants. Sapratu tikai vienu – sistēmas un argumentu nav, ir tikai politiskās un ekonomiskās intereses.
Sauklis skaists – sakārtot valsts pārvaldes un iestāžu tīklu, lai tas būtu draudzīgs iedzīvotājiem. Tā nauda, ko tērē deputātu uzturēšanai daudzajos pagastos, varēs aiziet profesionāļiem un attīstībai. Parastais iedzīvotājs šos līdzekļus varēs saņemt. Kurš gan normāls cilvēks nepiekristu šim stāstam? Un, godīgi sakot, mans viedoklis arī ir – atbalstīt reformu ar lieliem novadiem (vislabākais – rajonu robežās), ar mazāk deputātiem, bet vairāk ar tiem speciālistiem, kas strādātu katrs savā jomā iedzīvotāju labā, infrastruktūras sakārtošanā.
Tikai nelaime viena… ministrijas sniegumā divkosīgs un baltiem diegiem šūts ir šis stāsts. To precīzi “izkodis” Codes pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Āboliņš (lasiet šodien 7. lpp. rakstu “Reforma – lielo puiku spēle”). Mans uzskats par to, kādam būt Bauskas novadam un ko darīt Codei, gan droši vien atšķiras no Andra Āboliņa viedokļa, tomēr par savtīgo interešu reformas būtību es viņam pilnībā piekrītu.
Centīšos lasītājiem parādīt, kāda bezjēga valda tajā koncepcijā, ko grasās 4. septembrī akceptēt Ministru kabinets. Bauskas rajona trīs novadi vēl izskatās gana loģiski uz visa pārējā haosa fona.
Liepājas rajonā tiek atstāti astoņi novadi, kur Rucavas novadā, piemēram, dzīvo tikai 2078 iedzīvotāji, Vaiņodes novadā mīt 3054 iedzīvotāji, Sakas novadā – 3397, Durbē – 3547 utt. Reformas jēgu diezgan smieklīgu dara arī Vārkavas novada ar 2518 iedzīvotājiem atstāšana Preiļu rajonā. Kāds pamatojums, kāda argumentācija?
Patiesībā paliek iespaids, ka valstī ar katru rajonu ir savi mērķi un savas intereses, vienotas koncepcijas nav. Šīs aizdomas vēl interesantākas dara teiktais par Cēsīm. RAPLM izsniegtos dokumentos tiek minēts, ka reformas gaitā valstī izveidos 95 novadus un desmit republikas pilsētas, šīs pašas RAPLM žurnālistiem izdotajos dokumentos ir skatāmi 93 novadi un deviņas republikas pilsētas. Desmitā varētu būt Cēsis, ja viņi tā gribēšot un izlemšot. Cēsīm, kas ir mazāka pilsēta par Ogri, Tukumu utt., šī ekskluzīvā iespēja tiek dota, un tiek gaidīta īpaši viņu piekrišana… Laikam tiek gaidīta atbilde arī vēl no diviem īpašiem novadiem. Man nekas nav pret Cēsīm, bet arī šis gadījums liecina, ka reforma rit “pēc deguniem”.
Galu galā – kāda attīstība, kāda novadu koncepcija var būt valstī, kurā viens novads būs ar 2087 iedzīvotājiem, turklāt valsts rietumu nomalē, otrs ar 2518 iedzīvotājiem valsts austrumu nomalē, trešais ar 46 389 iedzīvotājiem valsts centrālajā daļā (Ogres novads)? Tautpartijieša Gundara Bērziņa vārdiem runājot, pat ezītim skaidrs, ka te kārtības nav.
Bet nenoliksim maliņā Aigara Kalvīša teikto, ka šī nav pēdējā reforma Latvijā… Tikai sirds sāp par nemitīgi bezjēgā tērētajiem miljoniem, ko šī reforma aprijusi un vēl aprīs. Patiešām ezītim skaidrs, ka tā, kā tagad “sabīdīts”, labklājīgu dzīvi tautai attīstīt nevarēs.
