Īslīces SOS bērnu ciematā tiešām ir mājas un mamma tiem, kam tā vajadzīga. Svinot desmit gadu pastāvēšanas jubileju, 24. augustā daudzas reizes skanēja vārds «Paldies!».
Īslīces SOS bērnu ciematā tiešām ir mājas un mamma tiem, kam tā vajadzīga. Svinot desmit gadu pastāvēšanas jubileju, 24. augustā daudzas reizes skanēja vārds “Paldies!”.
Mājvietu, kas nebija parasts bērnunams, bez vecāku gādības palikušiem bērniem atklāja Īslīces pagastā pie Bauskas 1997. gadā. Jāpateicas idejas atbalstītājiem un spēkā uzturētājiem – toreizējiem pašvaldību līderiem Mārai Bitei un Alfrēdam Greiselim. Sievietes, kuras šos desmit gadus veikušas mammu pienākumu, savu mīlestību kā siltu pīrāgu dalījušas ar dzīves vējos nosalušiem putnēniem. Daudz cilvēku ieguldījuši darbu, lai zemesgabalu Mūsas krastā iekoptu par skaistu vietu.
SOS bērnu ciemata pašreizējais direktors Gatis Matulēvičs šajā amatā ir trešais. Pirmais direktors Juris Valmiers pieredzēja pirmās ģimenes mājiņas pamatu ielikšanu, pēc viņa par direktoru te strādājis arī Pēteris Lambergs.
Īpašo viesu statuss SOS bērnu ciematā vienmēr būs Norbertam un Beatrisei Fritciem no Heidelbergas Vācijā. Lai atbalstītu pie Bauskas izveidoto bērnu aprūpes iestādi, Fritcu ģimene pārdeva savu īpašumu. Par viņu līdzekļiem ciematā uzcelta Beatrises māja, kurā Fritcu pāris ciemojies ne reizi vien. Svinot Heidelbergas 800. jubileju, Īslīces ciematam ziedojumos savāca vēl ap 1,5 miljonu latu.
Beatrisei un Norbertam pašiem savu bērnu nav, toties Dievs viņiem ir devis simtiem bērnu SOS bērnu ciematos visā pasaulē, saka Gatis Matulēvičs. Fritcu pāris 24. augustā bija Īslīcē, sestdien devās uz Valmieru, kur atklāja otro SOS ciematu Latvijā, šodien viņi apmeklē šādu aprūpes iestādi Igaunijā.
Novembrī apritēs tieši desmit gadu, kopš par SOS mammu strādājusi Elizana Pērkone. Viņa atzīst, ka laiks pagājis nemanot un prieks redzēt, kā bērni izauguši. Uz jauniešu māju, ko pirms gada izveidoja Jelgavā, jau pārcēlies Elizanas audzēknis Edgars Siltums, kura trīs brāļi vēl dzīvo Īslīces ciematā. Puisis tagad mācās Svētes vidusskolas neklātienē, Jelgavas salonā “Edīte” apgūst friziera arodu. “Ui, te bija ideāla dzīve,” SOS ciematā pavadīto laiku atceras jauniešu mājas iemītnieks Sandijs Grīnbergs, kurš Jelgavas amatu skolā mācās par pavāru. “Brauciet uz Jelgavu ciemos, skatīties, kā mums tur klājas!” rosina jauniešu mājas vadītāja Baiba Blomniece-Jurāne. Šo aicinājumu “Bauskas Dzīve” tiešām negrasās aizmirst.
Desmit gadu par mammu Īslīces SOS bērnu ciematā strādājusi Aija Rudīte, kura no šodienas, 27. augusta, šo darbu atstāj. Viņa atgriežas dzimtajā Valkas pusē, lai būtu kopā ar mammu. Jāiekārto pašai sava dzīve, saka Aija. Strādājot SOS ciematā, viņa ieguvusi labu izglītību, tāpēc par iespējām atrast darbu neraizējas. Aijas smaids un gādība šajos gados palīdzēja izaugt septiņiem bērniem, no kuriem viens adoptēts uz ārzemēm.
“Nezinu citu vietu, kur uz viena kvadrātmetra būtu tik daudz mīlestības,” sveicot Īslīces SOS bērnu ciematu desmit gadu jubilejā, teica Ligita Asare, Bauskas Zonta kluba valdes priekšsēdētāja, apdrošināšanas akciju sabiedrības “Balta” Bauskas filiāles vadītāja. Draugu un sadarbības partneru sveicienus Īslīces SOS bērnu ciematā turpināja saņemt līdz vēlai pēcpusdienai. Kopā ar sociālās aprūpes iestādi jubileju svinēja arī Līgas Valmieras vadītais bērnudārzs, kura pirmie audzēkņi drīz beigs pamatskolu.
