«Ķebeni» atrodas Dāviņu pagasta Bruknā. Māju cēluši vācu gūstekņi pēc Otrā pasaules kara. Jurģi ēkā notikuši 1949. gadā. To pašreizējais saimnieks Jānis Kalējs uzzinājis no vietējiem iedzīvotājiem.
“Ķebeni” atrodas Dāviņu pagasta Bruknā. Māju cēluši vācu gūstekņi pēc Otrā pasaules kara. Jurģi ēkā notikuši 1949. gadā. To pašreizējais saimnieks Jānis Kalējs uzzinājis no vietējiem iedzīvotājiem.
Diemžēl apkārtnē vairs nav veco ļaužu, kuri piedzīvoja senos notikumus. “Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā līdz Dāviņu ciemata ūdenstornim bija Vecsaules pagasta teritorija, 1939. gada kartē šajā apkārtnē atzīmēts Ķebenu kalniņš. Kādreiz te tuvumā bija mājas “Ķebenu kalniņi”. Mūsu mājoklim nosaukums iedots pēc vietas vārda,” pieļāva saimnieks.
Cerīgs sākums
Pēc kara “Ķebenu” apkārtnē bija čekas pārraudzības sovhozs, proti, tajā strādāja vācu gūstekņi. Kādreizējo “Ķebenu kalniņu” klēti nojauca un no tās būvmateriāliem uzcēla baraku – garu dzīvojamo māju ar dzīvokli katrā pusē. Ķebenu fermā J. Kalējs atrada 1952. gadskaitli. Vēlāk Dāviņu sovhoza teritorija iekļāvās Bruknas iecirknī. “Var teikt, ka neesmu dāvinietis, bet bruknietis,” smējās J. Kalējs.
Kalēju saime uz Dāviņiem no Rīgas rajona Baldones pārcēlās 1979. gadā, bet uz “Ķebeniem” atnāca dzīvot 1984. gadā. Sākumā Jānis ar sievu Veroniku strādāja Ķebenu teļu fermā, kas atrodas tuvumā. Pēc Atmodas Kalēji par pajām privatizēja pusi dzīvojamās mājas. “Sākumā bijām ļoti priecīgi. Kad izputēja padomju saimniecība, gāja ļoti grūti. Sākām ar piecām govīm, toreiz labi maksāja par pienu. Pēc tam saimniecību nācās samazināt. Pašlaik pienu, gaļu ražojam tikai pašu patēriņam,” stāstīja saimnieki. J. Kalējs iztiku pelna, strādājot par elektriķi Dāviņu pašvaldībā, meita Baiba ir vietvaras sociālā aprūpētāja.
“Pamatīgais” padomju mantojums
Kad Kalēji sāka dzīvot “Ķebenos”, mājas apkārtnē bija tikai divi koki – vecais vītols un ābelīte. “Līdz šim no zemes esam izcēluši ap 200 kilogramu metāllūžņu – naglas, dažādas lauksaimniecības tehnikas detaļas u. tml. Lai kuru dobi rokam pavasarī, no zemes lasām stiklus, visu, kas tik iespējams,” sacīja V. Kalēja. Padomju laikos “Ķebenos” dzīvoja slaucējas un teļu kopējas, pie dzīvojamās ēkas stāvēja traktori un citas lauku mašīnas.
Pašlaik skaisti iekoptā apkārtne ir Kalēju ģimenes pašu veidota. Visskaistāk “Ķebenos” esot pavasaros un vasarā, kad puķes zied. Saimnieku dēlu Zigurda un Artūra ideja bija sastādīt mājas piebraucamā ceļa malās gatvi ar bērziem, kastaņām, liepām un kļavām. Kociņus ar pajūgu vairākkārt veda no purva puses meža. Pēc rozēm, ābelēm, ķiršiem, bumbierēm, aprikozēm, četru šķirņu vīnogulāju stādiem (zaļām, sarkanām un violetām ogām) u. c. Kalēji devušies uz kokaudzētavām. Īpaši viņi slavē Dobeles augu, krūmu un koku kvalitāti. Saimnieki šovasar pirmo gadu gaida vīnogu nogatavošanos.
Stirnas, mežacūkas un putni
“Bauskas Dzīve” jautāja, vai saimnieki nejūtas vientuļi. “Nē, līdz Dāviņu centram ir divarpus kilometru. Kas tad tas ir, ritenim uzsēžas un aizbrauc. Ziemā arī ceļu šķūrē,” atbildēja saimnieks.
“Ķebenu” ganībās redzētas stirnas, taču vislielāko skādi laukiem nodara mežacūkas. Ar katru gadu zemnieki novāc mazāk siena. Pērn meža kustoņi izrakājuši arī daļu kartupeļu lauka. Laikam mazajiem māca meklēt barību, pieļāva J. Kalējs.
Laikraksta žurnālisti “Ķebenu” iedzīvotājus apmeklēja 6. augustā. Pagalmā, atverot automašīnas durvis, bija dzirdamas dzērvju klaigas. Majestātiskie purvāju putni pulcējās pļavā iepretim mājai. “Dzērvju te ir pilns. No rīta ap sešiem tās ir sevišķi skaļas, vispārējā klusumā putni saceļ pamatīgu troksni,” smejoties sūdzējās V. Kalēja. Pavasaros “Ķebenu” apkārtnes purvainās pļavas applūst un tur salido gulbji un citi gājputni.
“Tā mums iet, stīvējamies ar salu, ūdeņiem un dubļiem. Te ir zema, purvaina vieta, meliorācija vairs nestrādā, kā vajag,” sacīja saimnieki. Taču viņiem ir vairākas mājokļa un apkārtnes labiekārtošanas idejas. Šovasar “Ķebenos” visapkārt bagātīgi zied puķes visās varavīksnes krāsās.
