Bauskas rajona pagastu padomju vadītāji jaunajā likumprojektā «Vietējo pašvaldību likums» saskata varas centralizāciju reģionos un citus negatīvus aspektus. Likumprojektu izstrādājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
Bauskas rajona pagastu padomju vadītāji jaunajā likumprojektā “Vietējo pašvaldību likums” saskata varas centralizāciju reģionos un citus negatīvus aspektus. Likumprojektu izstrādājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM).
Augšot varas aparāts
Par jauninājumu pārdomās dalās Codes pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Āboliņš: “Jaunajā likumā pašvaldību funkcijas nozīmīgi neatšķiras no pašreizējām, tikai Rīgai uzliktas papildfunkcijas kā galvaspilsētai. Kā mīnusu varu minēt to, ka likums definē valsts iecerēto novadu modeli, tas skaidri parāda – novadus veido varas centralizācijai, vēl vairāk palielinot administratīvo aparātu.
Turklāt likumā iestrādāta it kā progresīva lieta – domes sēde videokonferences režīmā. Tā pieļauj deputātiem piedalīties domes sēdē, neatrodoties sēžu zālē, un balsot, izmantojot elektronisko parakstu. Tas izklausās progresīvi, taču rada arī iespaidu, ka deputāti vēl mazāk iedziļināsies jautājumos, par kuriem balso. Viņi būs piedalījušies sēdē, bet cik kvalitatīvi būs lēmumi? Uzskatu, ka šāds sēžu darbs nebūs konstruktīvs.”
Cietīšot sociālais darbs
Īslīces pagasta padomes priekšsēdētāju Veru Purmali visvairāk satrauc likumā skartā sociālā joma: “Pēc likumprojekta “Vietējo pašvaldību likums” pakalpojumu centrā nav paredzēts ne bāriņtiesas darbinieks, ne sociālais darbinieks. Tā kā Īslīces pagastā ir tik liels iedzīvotāju skaits, ļoti būtiska ir iepriekš minēto darbinieku pastāvīga pieejamība iedzīvotājiem, gan veicot bērnu un rīcības nespējīgo pieaugušo personisko un mantisko interešu aizsardzību, gan sniedzot notariālos pakalpojumus pagasta iedzīvotājiem, kā arī nodrošinot sociālos pakalpojumus uz vietas.”
Gaida priekšlikumus
Likumprojekts ir nozīmīgs. Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku pašvaldību līdzdalību tā izstrādē, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs nosūtījis aicinājumu visām rajonu padomēm informēt pašvaldības par iespēju iesaistīties likumprojekta tapšanā. Tā informē ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.
“Nepieciešamību pilnveidot pašvaldību darbības tiesisko regulējumu nosaka pārmaiņas Latvijas administratīvi teritoriālajā iedalījumā pēc novadu izveides,” raksta ministrijas pārstāve.
Pašlaik pēc spēkā esošā likuma “Par pašvaldībām” Latvijā ir divu veidu vietvaras: vietējās pašvaldības – pilsētu, novadu un pagastu vietvaras, kā arī rajonu pašvaldības. Pēc 2009. gada vietējo pašvaldību vēlēšanām, noslēdzoties novadu veidošanai, Latvijā vietējā pašvaldību līmenī darbosies novadu un republikas pilsētu vietvaras. To paredz Administratīvi teritoriālās reformas likums.
Sakārtojot tiesisko regulējumu
Izstrādājot likumprojektu, RAPLM balstījās uz spēkā esošo likumu “Par pašvaldībām”. Piedāvājot veikt dažādus redakcionālus precizējumus, ministrija ierosina arī papildināt spēkā esošo tiesisko regulējumu ar jaunām normām. Tās attiecas uz republikas pilsētu pašvaldību un novadu vietvaru darbības regulējumu sakārtošanu.
***
Uzziņai
Jaunajā likumprojektā paredzēti vairāki grozījumi:
– svītrota desmitā nodaļa “Rajona padome”;
– atsevišķi izdalīta nodaļa, kas reglamentē pašvaldības lēmumu pieņemšanas procedūru;
– likumā ietvertas normas par vietvaru principiem atbilstīgi Eiropas Vietējo pašvaldību hartai;
– nostiprināts vietvaru ekonomiskais pamats, tiesības un atbildība, kā arī iedzīvotāju līdzdalība vietējās nozīmes jautājumu risināšanā.
