Bauskas pilsētas svētki šoreiz notika vienlaikus ar Zinību dienu – jaunā skolas gada sākumu. Pilskalnā svētku programmā bija arī jauno pašmāju grupu koncerts.
Bauskas pilsētas svētki šoreiz notika vienlaikus ar Zinību dienu – jaunā skolas gada sākumu. Pilskalnā svētku programmā bija arī jauno pašmāju grupu koncerts.
Mūzika vai ākstīšanās?
“Ko tie jaunieši tur spēlē? Vai tā ir mūzika vai tikai bezjēdzīgs troksnis? Kam šitāda ākstīšanās vajadzīga svētku reizē?” tādas replikas daļa svētku apmeklētāju veltīja jaunajiem mūziķiem. “Normāls “muzons”, vismaz var uz estrādes uznākt, ir, ko paskatīties. “Bez obid” un “AK69″ – vislabākie! Super, Pēteris ar draugiem – beidzot visus trīs redzēju dzīvajā. Labie puiši!” tā savukārt izteicās vairāki gados jauni pilsētas svētku apmeklētāji.
Šīm jauniešu atziņām varētu piekrist, jo pilsētas svētki vienlaikus bija arī svinību diena skolasbērniem. Tātad skanēja arī viņiem piemērota mūzika. “Bauskas Dzīve” uzrunāja vienu no mūziķu kopām, pašlaik populārāko mūsu rajona jauno izpildītāju kolektīvu, grupu “AK69”. Mūziķi Oskars Mustermanis un Mārcis Pļaviņš atklāja iespaidus par uzstāšanos Bauskas pilsētas svētkos.
Uzrodas saule
“Pilsētas svētkos nospēlējām dikti labi. Nelielajā koncertā bija vairāki pirmatskaņojumi Bauskas publikai, kas šoreiz gan bija samērā mazkustīga. Taču kreņķi neķērām un bijām ļoti apmierināti. Turklāt skaņas ziņā šis noteikti bija labākais pasākums mums Bauskā. Paldies organizatoriem! No rīta bija apmācies laiks, un tieši tad, kad sākām spēlēt, sāka spīdēt saule. Seciniet paši!” savu viedokli pauž Oskars Mustermanis.
Patīkamas atziņas par uzstāšanos Bauskā ir arī Mārcim Pļaviņam: “Vienmēr ir prieks atgriezties mājās, kur tevi sagaida ar siltu zupu, kartupelīšiem ar mērci un zemenēm ar pienu. Arī sestdienas koncerts pilskalnā nebija izņēmums. Jutāmies labi, nospēlējām kārtīgu, galvu reibinošu roku un ar prieku par publikas sniegto atbalstu un enerģiju varējām atstāt skatuvi, lai dotos aplūkot Bauskas svētku pasākumus.”
Emocijas ar laiku pazūd
Sarunā puiši atcerējās arī savus skolas gadus. Oskars stāsta: “Nu jau kādu laiku man 1. septembris neizraisa pilnīgi nekādas emocijas. Lai arī skolā gāju nesen, par puķu drudzi esmu piemirsis, mācību klades sapircies neesmu, un jauna soma man arīdzan nav vajadzīga. Žēl, bet šīs izjūtas ar laiku izzūd. Taču, ja par to sāk runāt, tad tik tiešām sāku atcerēties laiku, kad gāju uz skolu ar cerību pilnu krūti redzēt klasesbiedrus. Skola jau ir ne tikai zinību krātuve, bet arī vieta, kur satiec draugus, muzikālos domubiedrus, meitenes, nākamos prezidentus.”
Gladiolas un baltas zeķes
Savukārt Mārča viedoklis par skolas gaitu sākumu ir humora pilns: “1. septembris mums, grupai “AK69”, asociējas ar asterēm un gladiolām, prievītēm un garajām, baltajām zeķēm ar diviem bumbulīšiem. Ir prieks redzēt mazos censoņus sapucētus un smaidīgus. Novēlam viņiem tādiem palikt visu nākamo mācību gadu. Puikas, neraustiet meitenes aiz matiem, netaisiet vaļā krūšturus! Savukārt, meitenes, nesitiet puikām pa “riekstiem” un ļaujiet pašpikot kontroldarbos!
Ja vaicā par manām spilgtākajām asociācijām, kas ir saistītas ar 1. septembri, tad tās varētu izteikt šādi – ir dīvaina izjūta, tāda kā nostalģija. Eju pa ielu, apkārt pilns ar mazajiem un ne tik mazajiem, kas dodas skolas gaitās. Savukārt studenti to visu pacēluši “augstākā” līmenī – iet uz lekcijām paģiraini. Bet es, skolas gaitas pabeidzis, uz to visu no malas noskatos. Hahaa, tā jums vajag, sīkie (jociņš)!”
Nopietni sevi pilnveido
Nobeigumā M. Pļaviņš ieskicē grupas “AK69” tuvākās nākotnes ieceres: “Par grupu “AK69″ varu pateikt trīs lietas. Pirmkārt, visi trīs vēl joprojām esam nevainīgi, otrkārt, pašlaik tiešām nopietni strādājam pie jaunām dziesmām un sevis pilnveidošanas. Starp citu, arī Bauskas svētkos prezentējām vienu jaunu dziesmu. Treškārt, lielas lietas nāk ar pacietību. Var to arī nosaukt par klusumu pirms vētras. Ja kādam liekas, ka esam izjukuši, tad varam pateikt vienu – nepriecājieties par agru! Drīzumā no mums var gaidīt pamatīgu spērienu pa dupsi!”
