Latvijas čempionu titulu šajā gadā izcīnījušas divas airētājas, kuru mājas un ģimenes ir Bauskas rajonā.
Latvijas čempionu titulu šajā gadā izcīnījušas divas airētājas, kuru mājas un ģimenes ir Bauskas rajonā.
Īslīciete Kristīne Dzene bija ātrākā pārairu vieniniekā līdz 18 gadu vecu junioru grupā, otrā divnieku ekipāžu sacensībās un pirmā četriniekos. Codietei Santai Zvilnai, kura sacentās pieaugušo konkurencē, vēl labāki panākumi, viņa ir trīskārtēja valsts čempione – vieniniekā, divniekā un četriniekā. Abas jaunietes pagājušajā vasarā piedalījās arī pasaules čempionātos, kur viņas ar pāriniecēm startēja divnieku ekipāžās.
Smagās ziemas
Sportistes atpūtās neilgi – tikai trīs nedēļas, jo gada siltie mēneši ir akadēmiskās airēšanas aktīvākā sezona. Sarunā ar “Bauskas Dzīvi” abas ļāva ieskatīties airēšanas ikdienā. Murjāņu sporta ģimnāzijas filiālē, kas atrodas Jūrmalā, treniņi sākas jau no paša rīta un ilgst divas līdz divarpus stundas. Pēc nodarbībām ir mācības, un pievakarē pulksten 18 – atkal treniņš.
Meitenes neslēpj, ka slodze ir pamatīga un, darbojoties kopā ar zēniem, viņas nekādas atlaides nesaņem. Smagākā ir ziema, teic Kristīne. Īpašu piepūli prasa trenažieris, kurā tiek imitēta airēšana. “Reizēm ir tā, ka pēc šī vingrinājuma kājās vairs nostāvēt nevar. Spēku prasa arī stundu ilgā peldēšana, kuras vidū pārtraukums ir piecas minūtes. Noskriet desmit un vairāk kilometru vairs nav sarežģīti,” atzīst K. Dzene. Santa bilst: “Bez ziemas darba vasarā nekas nebūs. Daudzi nesaprot, kā var nebūt laika aiziet uz ballītēm. Pēc milzu slodzes ir viena vēlēšanās – atpūsties.”
Stingra disciplīna
Trenere Sandra Bremze runā bez aplinkiem: “Treniņu darbs ir smags, jo airētājiem vajadzīga izturība. Ja kāds audzēknis iedomājas, ka viņš varēs staigāt pa diskotēkām vai plītēt, būdams projām no vecākiem, tad piedzīvo vilšanos. Airēšana atklāj jauniešu veselības problēmas, ko nav novērtējuši ģimenes ārsti. Par Bauskas rajona sportistēm varu sacīt tikai labu. Mērķtiecīgas, patīkamas meitenes, simpatizē viņu cilvēciskā būtība. Man ļoti žēl, ka Santiņa, saprotot situāciju ģimenē, tomēr neaizbrauca mācīties uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur studē un trenējas viņas pāriniece Ligita Kaviere. Regulāri treniņi divatā nodrošinātu labākus panākumus.”
Patīk mači ārzemēs
Abām jaunietēm šogad bija nozīmīgākās sacensības viņu sportiskajā karjerā. Santa kopā ar pārinieci Valmieras rajona airētāju Ligitu Kavieri piedalījās līdz 23 gadus vecu sportistu pasaules čempionātā Skotijā. Sportistēm izdevās ieņemt vietu tieši aiz pirmā sešnieka. Latvijas Airēšanas federācija bija abām solījusi finansējumu uz sacensībām Minhenē, ja viņas iegūtu piekto vietu. Tad ekipāža būtu varējusi cīnīties par ceļazīmi uz Olimpiskajām spēlēm Pekinā. Tagad palikusi vairs tikai viena iespēja – nākamgad piedalīties Pasaules kausa izcīņas posmā Lucernā, kur divu ātrāko laivu vadītājas var iekļūt olimpisko spēļu dalībnieku vidū. Trenere S. Bremze uzsver, ka tas ir ļoti sarežģīti izpildāms uzdevums.
S. Zvilna uzskaita vairākas valstis, kurās būts airēšanas sacensībās: Dānija, Beļģija, Ukraina, Lietuva, Igaunija. “Daudz saistošāk startēt ārpus Latvijas, kur jau zināms, ar ko vajadzēs sacensties,” tā Santa. Viņasprāt, jauka sacīkšu vieta atrodas Lietuvas pilsētā Traķi, kur līdzās trasei skatāma senā pils.
Vēlas mainīt režīmu
Kristīne šajā vasarā jau pabija tālajā Pekinā, kur bija organizēts pasaules čempionāts līdz 18 gadu veciem airētājiem. Tas notika nākamo vasaras Olimpisko spēļu airēšanas kanālā un vienlaikus bija šīs sporta bāzes atklāšana. Sportiste nav tik apmierināta ar rezultātiem – 17. vieta 28 laivu konkurencē, airējot kopā ar Kristu Kapiņu. Varēja būt labāk, bet airēšanā panākumus nosaka daudzi faktori. K. Dzene skaidroja, ka Pekinā iedotas jaunas laivas, kas startam bija jāsagatavo pašiem. Gan treniņos, gan sacensībās pierasts airēt Lielupes ūdeņos, kas ievērojami atšķiras no speciālā airēšanas kanāla akvatorija.
Īslīciete vēl nav izlēmusi, kur turpinās mācīties pēc vidējās mācību iestādes beigšanas. Patlaban viņai ir tāds noskaņojums, ka izlaiduma dienā atvadīsies ne tikai no skolas, bet arī no airēšanas.
Jauniete atzīst, ka šis sporta veids pamatīgi norūdījis raksturu, bet četrus gadus ierasto režīmu viņa tomēr vēlētos mainīt.
Nezaudē sievišķību
Abas meitenes kopīgajos mācību gados sadraudzējušās un ar jokiem, optimismu centušās sevi, kā arī citus uzmundrināt, jo airētāju ikdienā tāda smaidoša atslodze ir ļoti vajadzīga. Ieraugot abas airētājas uz ielas, varētu iedomāties, ka viņas saistītas ar modes demonstrēšanu. Slaidas, smaidošas, izteiksmīgas. Abu tēls ārēji neizteic, cik smaga ir sportiskā ikdiena. Jāpaslavē viņu prasme būt sievišķīgām un jāvēl veiksme, kas tik vajadzīga gan sportā, gan dzīvē.
Karjera abām sākusies līdzīgi – Murjāņu sporta ģimnāzijas treneres, ierodoties Codes pamatskolā un Īslīces vidusskolā meklēt piemērotas pretendentes šim sporta veidam, uzaicinājušas mācīties un trenēties gan Santu, gan Kristīni. Sportistes pacietīgi izturējušas smago slodzi, bet panākumi ir tie, kas uzmundrina un skubina censties. To īpaši uzsver Santa. Vēl viņa teic, ka mamma reizēm brīnoties, cik meita ir organizēta un prot savākties desmit minūšu laikā. Tas ir labs ieradums, kas apgūts skolas un treniņu gados.
Santas sporta skolotāja Linda Jakutāviča atcerējās, ka savulaik vajadzējis pierunāt, lai meitene dodas mācīties uz Murjāņiem, jo interese par sportu bijusi tik vien kā mācību stundās. Pedagoģe pauda prieku, ka iedrošināšana nav bijusi veltīga.
Katru gadu airēšanas treneri brauc uz Latvijas skolām un, ņemot vērā jauniešu fiziskos dotumus, piedāvā viņiem mācīties Murjāņu sporta ģimnāzijas filiālē Jūrmalā. Pašlaik tur ir tikai viena baušķeniece – Kristīne Dzene.
