Daiva Moroza svētdien, 9. septembrī, svinēs 33. dzimšanas dienu. Pašlaik viņa dzīvo Brunavas pagasta «Galējos», kas atrodas tikai 100 metru no dzimtajām mājām «Strautiņiem».
Daiva Moroza svētdien, 9. septembrī, svinēs 33. dzimšanas dienu. Pašlaik viņa dzīvo Brunavas pagasta “Galējos”, kas atrodas tikai 100 metru no dzimtajām mājām “Strautiņiem”.
Amats iegūts Daugavpils rajona Bebrenes veterinārajā tehnikumā. Tagad Daiva strādā individuālo darbu – ir mākslīgās apsēklošanas tehniķe. Kā pati saka: “Esmu pati sev saimniece un priekšniece. Lielākās darba problēmas patiesībā ir rajona ceļi.”
Pagājušajā gadā svinēta desmit gadu kāzu jubileja. Vīrs Raimonds strādā autoservisā “A7”. Jubileja iznākusi trīskārša – Ozolaines baznīcā kristīta mazā meitiņa, un svinēta arī dzimšanas diena vecākajai meitai.
Meitas ir mātes lepnums. Jaunākā meitiņa – Aiva – ir pusotru gadu veca, jau staigā un sarunājas ar apkārtējiem. Tēti mājās satiek viena no pirmajām, jo tad parasti ir atvesti kādi gardumi. Dažreiz maziņo pieskata vecvecāki, kuri ir lietuvieši, mazmeitiņa uzrunā viņu valodā – “ņjaņa” un “babite”.
Vecākā meita Aivita mācās Mežgaļu pamatskolā 4. klasē un vienmēr mācību gadu ir beigusi kā labiniece. Skolā iet patīkot – somu sākusi kārtot jau trīs dienas pirms mācību sākuma. Daiva ir pateicīga izglītības iestādei un pagastam: “Ļoti uztrauc tas, ka laukos bieži pazūd bērni. Manuprāt, valdība parasti rīkojas ļoti lēni. Ir labi, ka pagasts nodrošina bērnu aizvešanu uz skolu ar autobusu un atved. Aivita mācās spēlēt dambreti skolotājas Katrīnas Malankas vadībā, un esam braukuši pat uz Limbažu rajonu piedalīties valsts čempionātā.”
Nākotnes plāni ir saistīti ar lauku māju. D. Morozas nodomi ir skaidri: “Audzējam puķes pārdošanai. Man patīk rozes, šogad pircēji vairāk iegādājās begonijas un fuksijas. Domājam veidot lielāku siltumnīcu puķēm. Vēlos palikt un dzīvot laukos, jo šeit ir klusāk un būs arī labāk, ka manas meitas pabeigs Mežgaļu skolu.
