Svētdien, 9. septembrī, Gunārs Bruno Balodis gaidīs ciemos trīs savus brāļus, māsu, radiniekus un paziņas, lai svinētu 80 gadu jubileju.
Svētdien, 9. septembrī, Gunārs Bruno Balodis gaidīs ciemos trīs savus brāļus, māsu, radiniekus un paziņas, lai svinētu 80 gadu jubileju. Dzīves liela daļa pavadīta Rīgā, bet vecumdienām izvēlēta mierīgāka apmešanās vieta Vecumniekos, Ceriņu ielā.
Dzimtā pilsēta ir Jelgava, par kuru esot vislabākās atmiņas. Dzīvošana bija blakus laivu novietnēm, kur pavadīts daudz laika, jo jubilārs jau agrā bērnībā vairāk sēdējis upes malā un sapņojis, nevis dauzījies apkārt. Tomēr fizisku nodarbību bijis pārpārēm – jau piecu gadu vecumā peldēts pāri Lielupei. Tēvs ieguva ceļu meistara profesiju un pārcēlās strādāt uz Vecumniekiem. 1939. gadā iegādājās māju Stelpes pagastā. Laimīgo bērnību pārtrauca karš.
Vācieši paguva Gunāru iesaukt gaisa izpalīgos. Veiksmīgas sakritības dēļ izdevies izvairīties no filtrācijas nometnes. Ierodoties mājās, paiet tikai divi mēneši, aprit 18 gadu, un nāk iesaukums krievu armijā, kur vēlāk nodienēti septiņi gadi. Armijas laikā Liepājā pabeigta mūzikas vidusskola, arī vēlāk dzīve saistīta ar kultūras pasākumiem. Spēlēti dažādi mūzikas instrumenti – saksofons, akordeons, ģitāra, klavieres, sintezators –, komponēti skaņdarbi. Jubilārs bijis kultūras nama vadītājs Baldonē, Bauskā, Iecavā vadījis ansambli “Sonāte”, strādājis par skolotāju Vecumnieku vidusskolā.
Vistālākie ceļojumi ir bijuši kopā ar Rīgas Autobusu parka ansambli, devušies braucienos uz Krieviju, tālākais – uz Petrozavodsku. Prātā uzstāšanās kopā ar Latvijas dižgariem – Ēvaldu Valteru, Eduardu Rozenštrauhu u. c.
Pēdējās atmodas laikā jubilārs 1989. gadā iestājās “Daugavas vanagos”, bija arī LNNK. Gunārs atceras: “Noturējām slepenas sanāksmes Ģertrūdes baznīcas pagrabā. Piedalījos arī brīdī, kad Rīgas pilī Ēvalds Valters uzvilka sarkanbaltsarkano karogu.”
Komponists atceras: “Partitūras taisīju caurām naktīm, jo pārtraukt nedrīkstēja. No rīta jau pavisam citas domas galvā. Tas radīja lielu prieku, bet ģimene palika novārtā.” Tomēr meitas tēvu nav aizmirsušas. Labs palīgs dārza darbos ir meita Vita, kura reizi nedēļā atbrauc ciemos no Jūrmalas, kur vada deju kolektīvu. Kopā ar tēvu vienā mājā dzīvo otra meita Gita, viņas darbavieta ir Rīgas Leļļu teātris. Jubilārs lepojas ar pieciem mazbērniem, no kuriem viens ir pazīstams arī plašākai publikai – Jānis Polis ar pseidonīmu Jeremy piedalījās “Talantu fabrikā”.
