Biteniekiem pašlaik smagākais darba laiks – jābeidz ražas vākšana un dravas jāsagatavo ziemošanai.
Biteniekiem pašlaik smagākais darba laiks – jābeidz ražas vākšana un dravas jāsagatavo ziemošanai.
Arī brunavietim Jānim Gilim, kurš šonedēļ svinēja īpašo 33. dzimšanas dienu, jubilejas atzīmēšanai nebija daudz vaļas. “Jaunavai darbs ir svarīgākais, tā esmu lasījis horoskopā. Uz mani tas attiecas pilnībā,” sacīja Jānis. Dravnieka tekošajā valodā bija tīkami klausīties, un salīdzinājumi viņam trāpīgi: “Bites šoruden tādas mantrausīgas kā cilvēki. Kāres pienesušas tik pilnas ar medu, pat vieta periem nav palikusi.”
Gados jaunajam vīrietim ir ilga pieredze biškopībā. Tēvs, profesionāls dravotājs, iedevis dēlam pāris bišu saimju, lai viņš mācās. “Tā sanācis, ka pats esmu kā skola, nekur neviens amats nav apgūts. No tēva arī dažādas gudrības noskatos, un pašam patīk visu darīt. Tas ir gan labi, gan slikti, jo grūti līdz galam visu paveikt,” teic Jānis.
Viņa veikums skatāms ik uz soļa. Dravnieks sameistarojis medus sviedi, ko darbina elektrība. Viņš bitēm izgatavojis dvīņu stropus, kas ir viegli cilājami un pārvadājami uz ganībām. Tradicionālā kokmateriāla vietā izmantots putuplasts un preskartons. “Rožleju” mājas piebūvi arī uzcēlis, jumta likšanā saucis palīgā meistaru. Brunavietim padodas koka darbi, viņš prot arī metināt. Sētā allaž dzirdama mūzika, kas Jānim sagādā prieku. Tādēļ viņš ierīkojis vairākus skaļruņus.
Lauku ikdienā līdzās ir labais gariņš, sieva Anda, kas nebīstas no bitēm, ir izzinājusi medus vācēju dabu. Viņa teic, ka vasarā nedrīkst kavēties ar stropu apskati, tā var pazaudēt daudz, jo saimes ir naskas uz spietošanu. Andas pienākumos vēl ir ienesuma pārdošana. Jānis atzīst, ka viņai tas labi padodas. Tirgus, tāpat kā citās nozarēs, esot sarežģīts. Kaut arī visam kam cenas kāpj, saldais produkts jātirgo tā, lai būtu aprite. Pērno ražu esot izdevies pārdot līdz šī gada aprīlim.
Giļu ģimeni labi pazīst netālā kaimiņiene Rudīte Čakāne. Viņa palīdzējusi izstrādāt projekta pieteikumu daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai un priecājas, ka lauku ļaudīm iespējams saņemt šādu atbalstu. Labi zinot daudzus brunaviešus, Rudīte Giļu raksturojumam rod šādus vārdus: “Viņi ir stipri dzīves cīņā, smagajās ikdienas rūpēs nepazaudē dvēseliskumu. Var tikai apbrīnot Jāņa un Andas uzņēmību.”
Baušķeniece Dace Karļuka pazīst Andu kopš bērnu dienām, abas mācījušās kopā pirmajās trīs klasēs un draudzējas joprojām. Tādējādi veidojies savs spriedums: “Ļoti strādīgi cilvēki. Anda ir paguvusi mācīties šoferu kursos, apmeklējusi arī datorkursus. Divas dienas nedēļā viņa strādā algotā darbā. Giļu ģimenē aug divas meitiņas.
