Vēl šonedēļ baušķenieki mazgāsies siltā ūdenī. Vai to varēsim darīt arī pēc 17. septembra un kad sāksies apkure, pagaidām neviens neņemas solīt.
Vēl šonedēļ baušķenieki mazgāsies siltā ūdenī. Vai to varēsim darīt arī pēc 17. septembra un kad sāksies apkure, pagaidām neviens neņemas solīt.
Lasīju niknos vārdus, ko internetā lasītāji veltījuši ziņai par šomēnes plānoto siltumtrases rekonstrukciju. Paskaidrošu, kāpēc Bauskas Dome šajā gadījumā ir bez vainas vainīgā. Ratus labot ziemā, bet ragavas vasarā varam joprojām, bet kā sentēvi – katrs savā viensētā. Kur tas skar valsts naudu, visbiežāk iznāk rīkoties tieši otrādi. Kā tagad būs Bauskā – mēnesi pirms apkures sezonas sākuma sāks rakt siltumtrasi.
Rekonstrukcijai bija nepieciešami ap 500 tūkstoš latu. Tādi bija 2005. gada aprēķini, bet, ņemot vērā inflāciju, nu jau izmaksas būtu krietni lielākas. Meklējot līdzfinansējumu, Bauskas pašvaldība ar projektu, kas izstrādāts ar ES atbalstu, vērsās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fondā, bet nesaņēma līdzekļus. Šogad projekts iesniegts Valsts investīciju programmā. Siltumtrases rekonstrukcijai piešķirti 208 tūkstoši latu. Pašvaldība ir gatava pievienot ap 45 tūkstošiem latu.
Kāpēc rakšana nenotika vasarā? Tāpēc, ka Ekonomikas ministrija par to, ka nauda tiešām būs, informējusi 13. jūlijā, atgādina Bauskas Domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Daina Nikolājeva. Taču arī tas nenozīmē, ka jūlijā varēja sākt rakt. Likumdošana paredz, ka pašvaldības iepirkuma procedūra, izsludinot konkursu, izvēloties pretendentu darba izpildīšanai un noslēdzot līgumu, ilgst 52 dienas. Tāpēc Bauskā siltumtrases rekonstrukciju varēs sākt tikai septembra vidū.
Vai atceraties, ka Bauskas slimnīcai lika jumtu 2005. gada novembrī un decembrī? Ne jau tāpēc, ka jumiķiem būtu īpašs prieks to darīt ziemā. Gluži vienkārši – līdzekļus šim nolūkam no valsts budžeta grozījumiem piešķīra 2005. gada augusta vidū. Slimnīcas valdes loceklis Uģis Zeltiņš rīkojās pārdroši, jo konkursu darba veicējiem izsludināja, vēl nezinot, vai līdzekļi tiešām būs. Izdevās ietaupīt laiku, jo nauda jumta remontam bija jāizlieto līdz gada beigām vai arī tā būtu jāieskaita atpakaļ valsts budžetā.
Līdzīgs skaidrojums varētu būt tam, kāpēc Codes pagasta pansionāts “Derpele” un daža mūsu rajona skola jumtu mainīja ziemas salā.
Vai likumdevēji šo praktisko pusi nezina? Acīmredzot nav painteresējušies, jo loģikas šajā procesā nav, kamēr vien globālā sasilšana Latvijai nav atņēmusi gadalaikus.
