Bauskas rajona vizuālās mākslas un kultūras vēstures skolotāji ir nobažījušies par gaidāmajām pārmaiņām abu priekšmetu mācīšanā.
Bauskas rajona vizuālās mākslas un kultūras vēstures skolotāji ir nobažījušies par gaidāmajām pārmaiņām abu priekšmetu mācīšanā.
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) ir izstrādājis satura standartu un programmu paraugu projektus, kas vidusskolās tiks ieviesti 2009./2010. mācību gadā.
Jauni mācību priekšmeti
Pagaidām nav nekādas skaidrības, kā šis process notiks. Trūkst arī mācību līdzekļu, bet materiālā bāze ir ļoti vāja, uzsver Bauskas rajona vizuālās mākslas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Iveta Ročāne. Pakāpeniski vidusskolu 10. klasēs tiks ieviesti jauni priekšmeti – vizuālā māksla un mūzika –, bet līdzšinējās kultūras vēstures vietā būs jāmāca kulturoloģija, kas ir filozofijas apakšnozare. Programmas apguvei ir paredzēti divi gadi, izglītības iestādes varēs noteikt, kurās vidusskolas klasēs šo priekšmetu mācīt.
Lai dalītos pārdomās par humanitārā cikla priekšmetu reformu, uz sarunu redakcijā 10. septembrī ieradās Iveta Ročāne, Iecavas vidusskolas pedagoģe Iveta Cera, Bauskas pilsētas vakara vidusskolas pedagoģe Mārīte Putniņa un pilsētas 2. vidusskolas pedagoģe Diāna Siliņa. Skolotājas savās izglītības iestādēs māca kultūras vēsturi un vizuālo mākslu.
Bez priekšzināšanām
Pārmaiņas ir nepieciešamas, lai īstenotu Latvijas virzību uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību, kā to nosaka Lisabonas stratēģija, pamato ISEC. Reformas īstenošanai Latvijas vidējās izglītības iestādēs ir saņemts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums.
Skolotāja Diāna Siliņa ir neizpratnē: “Vai mūsu valstī ir veikti pētījumi, kas pierādītu līdzšinējās sistēmas neefektivitāti, vidusskolēniem mācot kultūras vēsturi? Manuprāt, tādu vispār nav. Vienkārši tiek mehāniski ieviesta jauna kārtība, nedomājot, kā to reāli varēs īstenot.” Mārīte Putniņa uzskata, ka tik nopietna priekšmeta kā kulturoloģija apguvei ir vajadzīga iepriekšēja sagatavotība. Mūsu rajona skolās filozofija netiek mācīta, līdz ar to skolēniem šajā nozarē nav nekādu priekšstatu. Kultūras vēsture vismaz sniedza pamatzināšanas, kas nepieciešamas jebkuram civilizētam cilvēkam, bet tagad jauno priekšmetu vajadzēs mācīt pilnīgi nesagatavotai auditorijai.
Valdīs tipoloģiskā metode
Kulturoloģijas priekšmeta standarts paredz atteikšanos no mācīšanas hronoloģiskās metodes, to aizstājot ar tipoloģisko metodi. Komentē Ivera Cera: “Kultūras un mākslas vēstures apguvē izmantojot hronoloģisko metodi, skolēnos veidojas loģisks priekšstats par lietu kārtību. Tā ir tā dēvētā mācīšana pa horizontāli, bet tipoloģiskā metode ir pretēja – vertikāla. Izvēlēsimies, piemēram, tematu “Durvis”. Izmantojot tipoloģisko principu, šī arhitektūras detaļa būtu jāaplūko no senvēstures līdz mūsdienu abstrakcijai. Protams, to var darīt augstskolā, taču ne jau 16 un 17 gadu vecu jauniešu auditorijā, kam vispār nav nojausmas par mākslas stiliem un kultūras attīstības kopsakarībām. Tas gluži vienkārši radīs haosu. Es domāju, ka metodi varētu izmantot gada noslēguma pārbaudes uzdevumiem. Starp citu, esmu mēģinājusi stundās eksperimentēt un secinājusi, ka hronoloģija ir nepieciešama.”
Sarunas dalībnieces ir vienisprātis, ka jauno standartu un programmu projektu autori nav ņēmuši vērā sociālos faktorus, kas prestižu Rīgas skolu audzēkņus atšķir no vairākuma lauku skolēnu. Viņu iespējas ir ierobežotas. Daudzi, sākot mācīties vidusskolā, ne reizi nav bijuši Operā vai Nacionālajā mākslas muzejā. Iemesls ir nevis intelektuāls kūtrums, bet ģimeņu materiālā situācija, lielie attālumi līdz mākslas un kultūras centriem. Tikai dažas Bauskas rajona skolas apmaksā mācību ekskursiju transporta izdevumus un ieejas biļetes. Pozitīvo piemēru vidū ir Iecavas vidusskola.
Vietējie resursi
Mārīte Putniņa domā, ka intensīvāk būtu jāizmanto vietējie resursi. Pilsētas vakara vidusskola katru gadu slēdz līgumu ar Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeju, nodrošinot grupu bezmaksas apmeklējumu vizuālās mākslas un kultūras vēstures stundās. Savukārt Iveta Cera aicina kolēģus ciešāk sadarboties ar Nacionālo mākslas muzeju un izmantot piedāvājumu skolēniem muzeju apmeklēt bez maksas. “Daudzās Rīgas ģimnāzijās ir ieviesta Muzeju diena, kad skolotāji tur vada vizuālās mākslas vai kultūras vēstures stundas – tāpat kā vairākumā Eiropas valstu. Bez mākslas darbu oriģinālu vērošanas un analīzes priekšmeta apguve nevar būt pilnvērtīga,” spriež Iveta Cera.
Latvijas Universitāte ir nosūtījusi oficiālu vēstuli ISEC, lai gūtu skaidrību, kādas prognozes darba tirgū būs augstskolas beidzējiem ar kvalifikāciju “Kultūras vēstures un mākslas vēstures skolotājs”.
Raizējas par nākotni
Ja, sākot no 2009. gada, vispārizglītojošās skolās šādi priekšmeti tiks likvidēti, speciālistu nākotnes izredzes ir apdraudētas. Pagaidām neviens nezina, vai viņiem būs tiesības mācīt kulturoloģiju. Mārīte Putniņa atgādina, ka Bauskas rajona vidusskolās pašlaik kultūras vēsturi māca vēsturnieki, filozofi, mākslas vēsturnieki un vizuālās mākslas skolotāji. Domājot par reformu, viņasprāt, izdevīgākā pozīcijā atrodas vēsturnieki, kas varētu tikt uzskatīti par atbilstošākajiem pretendentiem kulturoloģijas mācīšanai.
Diāna Siliņa pieļauj, ka problēmas varētu rasties arī vizuālās mākslas skolotājiem: “Pašlaik valstī tiek gatavoti speciālisti, kas ir tiesīgi šo priekšmetu mācīt pamatskolās. Loģiski, ka, ieviešot vizuālo mākslu vidusskolās, būs nepieciešama papildu kvalifikācija. Mēs jau laikus varētu sākt gatavoties, ja vien zinātu, kā tas ir izdarāms. Visbūtiskākie skolotāju iebildumi ir nevis pret pārmaiņām, bet gan pret jucekli un informācijas trūkumu, jo starp projektu izstrādātājiem un mums, to praktiskajiem ieviesējiem, ir bezdibenis.”
