Bauskas centrā, Uzvaras un Kalna ielas krustojumā, esošie koki, kas ir īpaši un reti, – ošlapu kļavas – pie Sporta skolas jau ir radījuši neērtības apkārtējiem. Galvenais iemesls – tie aug slīpi, turklāt dažādos virzienos.
Bauskas centrā, Uzvaras un Kalna ielas krustojumā, esošie koki, kas ir īpaši un reti, – ošlapu kļavas – pie Sporta skolas jau ir radījuši neērtības apkārtējiem. Galvenais iemesls – tie aug slīpi, turklāt dažādos virzienos.
Viens koks, kurš bija pārliecies pāri gājēju celiņam, tika nozāģēts, citi turpina augt, turklāt katram ir savs virziens. Var savādo augšanu skaidrot ar ēnām, debespusēm, vēju stiprumu, tomēr ticamākais iemesls ir āderes.
Ko saka rīkstniece?
Lai skaidrotu situāciju, “Bauskas Dzīve” aicināja palīgā rīkstnieci Rutu Dābolu, kura pārbaudīja āderu izvietojumu: “Koki pie Sporta skolas atrodas starp divām āderēm. Viena ādere ir uz gājēju celiņa, otra – apmēram pa vidu Sporta skolai. Arī tālāk pie datorpakalpojumu veikala “I-dati” koku tuvumā ir vēl viena ādere, veidojas to krustpunkts. Āderes varētu būt iemesls tam, kāpēc koki neaug taisni.”
Daudz sazarotu koku
Līdzīgi piemēri ir arī pilskalna parkā. Koki, kas aug uz āderēm, bieži vien veido ļoti daudz stumbru. Viens no šādiem izteiktiem piemēriem ir pilskalna parka liepa, kurai ir septiņi stumbri, un tā aug tieši uz āderes.
Situāciju un parka vēsturi raksturo pilskalna parka sētniece Anda Jēkabsone: “Pirms apkārtnes meliorācijas parka vieta bija pilna ar avotiem. Lai arī tie ir izžuvuši, tomēr palikušas daudzas āderes. Mēmeles pusē vairāk sazarotu un lielu koku, tur arī āderu vairāk. Parku stādīja pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Ikvienu koku dēsta ar vienu galotni, bet enerģētika ir tāda, ka galotne sazarojas. Visspilgtāk to skaitu parāda mazu mušiņu mākoņi siltā vakarā – viņas parasti lidinās virs āderēm. Interesanti, ka uz āderu pusi liecas arī pabērzi (nelieli bērzu dzimtas koki – U. V.), kuriem ir cieta koksne. Daļa slīpo zaru pabērziem jau ir apzāģēta.”
Arhitekti parasti āderu izvietojumus nepēta. Ainavu arhitektei Ilzei Janelis tas līdz šim nav bijis aktuāli: “Ir jau interesanti, bet vajadzība speciāli ņemt vērā āderes, plānojot projektus, līdz šim nav bijusi.” Protams, ka iespējama situācija, kad koku aleja tiek izveidota pie ceļa, pa kuru virzās ādere. Sekas varētu būt pāri ceļam noliekušies koki, kuri masveidā jāizzāģē. Tomēr parasti galvenie projekta nosacījumi ir atvēlētās vietas ģeogrāfiskā novietojuma īpatnības, tāpēc arī āderes vērā neņem. Aprakstītās situācijas iespējamība ir visai neliela.
Var ciest arī māja
Dažreiz ir svarīgi zināt ne tikai āderu novietojumu zem mājas, bet arī tās tuvumā. Viens no iemesliem – ne viss dārzā uz āderēm augs labi. Stāsta Ruta Dābola: “Darbojoties dārzā, arī vajadzētu noskaidrot āderu izvietojumu. Uz tām ābeles liecas līkumā. Manā dārzā visi jaunie kociņi nokalta, bet zemenes gan auga labi.” Lielam dārzu īpašniekam tas nav aktuāli, jo uz lielo koku skaitu tas nav pamanāms, bet mazāka dārza īpašniekam, kam ir tikai dažas ābeles, viena vai divu koku bojāeja varētu būt diezgan sāpīga. Arī dzīvžogos dažreiz ir vietas, kur krūmi aug reti, – bieži vien iemesls ir ādere, kura iet zem dzīvžoga.”
Ivars Jekovičs Codes pagasta “Aizās” nodarbojas ar augļu koku audzēšanu. Lai arī par āderēm speciāli interesējies nav, tomēr neliela pieredze viņam ir: “Āderu krustpunktos koki neaug. Dārzā nokalta bumbiere, un vēlāk, kad gribējām rakt aku, āderu meklētāji uzrādīja, ka tur ir krustpunkts.” Nākotnē tomēr, kociņus stādot, āderes vērā neņemšot, jo platība ir ierobežota un jāstāda vietās, kuras ir brīvas, bet lielie koki jau ir izauguši.
Cits iemesls var pat apdraudēt māju drošību. Anda Jēkabsone atceras kādu gadījumu no nesenas pagātnes: “Pie kūts auga lieli koki. Īpašniekam tie traucēja, un, neuzdodot sev jautājumu par to, kāpēc tieši tur ir daudz lielu koku, tie tika nozāģēti. Tajā pašā gadā ēkā iespēra zibens un tā nodega. Iespējams, ka lielie koki auga tāpēc, ka bija uz āderēm, kuras gāja arī cauri ēkai. Ja nebūtu nozāģēti, droši viens zibens ķertu kādu no kokiem.” Āderu krustpunktos aug reti kurš koks, parasti tikai ozoli, bet daudzi koki aug tieši uz āderēm, turklāt parasti šie koki ir lielāki par citiem, kas aug to tuvumā.
Ar bitēm uzmanīgi
Āderes ietekmē ne tikai kokus un apstādījumus. Nikolajs Urbāns ir galvenais speciālists biškopībā uzņēmumā “Dzintarlāse” Vecumnieku pagastā un ir pārliecināts, ka āderes biškopim ir jāņem vērā. Ja bišu strops atrodas uz āderes, ir īpatnības: “Lai arī āderes nav vienīgais, ko bitenieki ņem vērā, nosakot bišu stropu izvietojumu, tomēr arī tām ir nozīme. Vasarā ir ļoti labi, ja bites ir uz āderēm. Tad vasaras laikā viņas ir ļoti aktīvas, bet ziemā šajā vietā jūtas slikti – pa ziemu jāņem nost. Citādi līdz pavasarim var neizdzīvot.”
***
Smaidam – Ironiski padomi
– Āderu neitralizēšana ir nopietna lieta. Akmens, tāpat kā sūklis, sevī uzsūc slikto āderu enerģiju, kad ir pilns, tad vairs nespēj šo enerģiju savākt. Tāpēc ieteicams regulāri mainīt akmeņus. Pieredze un kvazizinātniskie pētījumi rāda, ka vidēja izmēra mājai āderu neitralizācijai ir nepieciešams apmēram 1 m3 liels akmens, kas katru gadu ir jāmaina. Tas jādara vecā mēnesī, vakarā pēc saules lēkta.
– Ja nav iespēju nolikt akmeni (piemēram, daudzstāvu mājas sestajā stāvā), tad slikto āderu enerģiju, kas spēj iziet cauri desmit metru biezam zemes slānim un sešiem dzelzsbetona pārsegumiem, lieliski neitralizē linu paladziņi. Tikai, lai labi darbotos, tie katru nedēļu jāmaina, jo piesūcas ar slikto enerģiju. Lai šo gultas veļu varētu lietot atkal, tā ir jāizmazgā. Vislabāk mazgāt pie tekoša dabiska ūdens (upe vai strauts), kā mazgāšanas līdzekli izmantojot jūras smiltis, kas savāktas pēc vētras, kā arī pelnus no vecā mēnesī grieztiem zaļiem kadiķiem, kas sadedzināti kopā ar augustā vāktām vilku vālēm. Palagi jāmazgā kailam vai tikai linu drēbēs ģērbtam, lai nepieliptu sliktums no sintētiskiem audumiem. Palagus drīkst glabāt un pārnēsāt tikai no klūdziņām pītos grozos, kur apakšā ir ieklāti raspodiņi – pa vienam uz katru palagu.
Padoms jāuztver ar smaidu, jo patiesībā āderu ietekmi bloķēt nevar.
No portāla
***
Uzziņai
– Jutīgi pret āderēm ir arī augi – dārzos, kas ierīkoti uz āderēm, viss nīkuļo, nokalst un iznīkst. Arī augļu koki, krūmi, ja tos iestāda uz āderes, ātri aiziet bojā. Ozoli ir vienīgie, kas plaukst un zeļ tieši uz āderēm. Vientuļie ozoli atrodas galvenokārt virs ūdensāderēm un to krustpunktiem, tāpēc tajos zibens sper visbiežāk.
– Stārķi taisa ligzdas tikai āderu krustpunktos, tomēr līdz šim nav novērots neviens gadījums, kad šo putnu ligzdā būtu iespēris zibens.
– Taču mazāk zināms, ka zemes aktīvās zonas apdraud arī mūsu mājokļu “veselību”. Izrādās, bieži māja lūst, deformējas vai plaisu vietās rodas sēnītes tieši āderu dēļ.
