Pagājušās nedēļas nogalē gadījās sastapt krāšņas kāzu mašīnas gan Rīgā, gan Bauskā un Rundālē. Tradicionāli jūlijā, augustā, septembrī tiek slēgts visvairāk laulību. Varbūt šis gads iezīmēs pavērsienu attieksmē pret kopdzīves reģistrēšanu?
Pagājušās nedēļas nogalē gadījās sastapt krāšņas kāzu mašīnas gan Rīgā, gan Bauskā un Rundālē. Tradicionāli jūlijā, augustā, septembrī tiek slēgts visvairāk laulību. Varbūt šis gads iezīmēs pavērsienu attieksmē pret kopdzīves reģistrēšanu? Vai arī tas ir jau noticis? Atbildi uz to var meklēt Centrālās statistikas pārvaldes Iedzīvotāju statistikas daļas sagatavotajā analīzē par laulībām Latvijā no 1990. līdz 2006. gadam.
Aizvadītajos 15 gados notikušas ievērojamas pārmaiņas ģimeņu veidošanā un laulību šķiršanā. Deviņdesmito gadu sākumā laulību skaits pakāpeniski samazinājās, bet kopš 2001. gada to skaits pieauga, un 2006. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, pieaugums veidoja 16,5%. Pērn reģistrēts 14 616 laulību, bet šķirtas 7249, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pirmo laulību skaits visu laulību kopskaitā laikā no 1990. līdz 2006. gadam ir saglabājies aptuveni 70% līmenī. 2006. gadā pirmo laulību īpatsvars vīriešiem bija 71,8% no kopskaita, sievietēm – 73,2%. 2006. gadā 20 līdz 29 gadu vecumā laulību noslēdza 50,3% vīriešu un 58,8% sieviešu.
Pēdējos gados vairāk nekā trešdaļa laulību (2006. gadā – 36,6%) tiek noslēgtas starp dažādu tautību partneriem. Turklāt skaitliski mazāko tautību pārstāvju vidū etniski jaukto laulību īpatsvars ir ievērojami augstāks.
Vairāk laulību tomēr reģistrētas civilā kārtā. 1996. gadā baznīcā tika reģistrētas 19,4%, 2005. gadā – 20,2%, 2006. gadā – 19,6% no visām laulībām. Tomēr daudzi pāri joprojām dzīvo kopā bez attiecību noformēšanas. 2006. gadā 43,4% (2000. gadā – 40%) no visiem jaundzimušajiem pasaulē nākuši vecākiem nereģistrētā laulībā.
