Bauskas novadā vētra prasījusi savu tiesu ražas – vēji sagulda kviešus un pat «izkuļ» rapsi

Kamēr oficiālas ziņas par vētras radītajiem postījumiem lauksaimnieki no 31. jūlija var iesniegt Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, novada graudkopji «Bauskas Dzīvei» sniedz sākotnējo situācijas novērtējumu: labība saveldrēta pat 100% apmērā. Īpaši smagi tām saimniecībām, kuras nav saudzējusi nedz 11., nedz 29. jūlija vētra.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas biroja augkopības speciāliste Ieva Litiņa ar nožēlu atzīst, ka abas pieminētās stihijas lauku kultūras ietekmējušas bēdīgi, īpaši 29. jūlija ilgstošie vēji un lietavas. Cik speciālistei bija izdevies apskatīt, nenokultie kvieši visi saguldīti veldrē, teju kā norullēti. Vairāk cietuši ziemāji, jo, piemēram, ziemas kviešiem vārpas jau bija smagas, kulšanas gatavībā. Viņa atzīst, ka vairs pat nav runas par šķirnēm, kuras izturīgākas, kuras ne. Vasaras kviešu lauki stihijas izturējuši labāk. Briesmīgs skats sagaidījis pupu laukos – tās burtiski «nodīrātas» plikas, krustu šķērsu salauzītas. Pākstis it kā vēl turoties, bet tās nav gatavībā, taču nav arī lapu, kas nodrošinātu fotosintēzi. Rapsim, kurš šur tur nelielās platībās palicis, puse vai divas trešdaļas pākšu atsistas vaļā un sēklas izbirušas. Slikta situācija varētu būt arī auzu laukos.

«Noveldrētos laukus zemnieki tāpat mēģinās kult, bet jārēķinās, ka būs zudumi, otrkārt, kulšanai būs jāpatērē daudz laika, lai lēnām, lēnām labību paceltu,» pauž I. Litiņa. Tāpat zudīšot arī kvalitāte, kura līdz šim solījās būt laba. Tagad nekas cits neatliek kā gaidīt, kad lauki apžūs. Ja būs vējš un sauss laiks, tad būs nepieciešamas četras piecas dienas līdz kulšanas atsākšanai. Augkopības konsultante lēš, ka līdz 29. jūlija stihijai bija nokulti aptuveni 85% rapša un 50% kviešu. Liela daļa zemnieku savus sējumus ir apdrošinājusi. Tagad viņiem jāziņo apdrošinātājiem par postījumiem un jāgaida apsekošana.

I. Litiņas saimniecība Codes pusē piedzīvojusi abas dabas vētras. Pēc 11. jūlija apdrošinātāji novērtējuši, ka veldres apmērs ir no 15% līdz 45%. Tagad tas ir visi 100%.

Zemnieku saimniecību «Beķeri» Vecsaules pagasta Jaunsaulē pirmā vētra neskāra. Tās saimnieks Jānis Vackars atzīst, ka pēc 29. jūlija lauki esot veldrē. Tas gan, viņaprāt, nav tas trakākais, taču, ja turpinās līt un laika prognozes neesot iepriecinošas, tad gan graudi vai nu derēs tikai lopbarībai, vai šo to nemaz nevarēs nokult, jo veldri nevarēs pacelt. Līdz lietavām zemnieks bija nokūlis aptuveni 50% sējumu. Pilnībā novākts rapsis, ziemas mieži, kā arī divas piektdaļas ziemas kviešu. Jānis Vackars vērtē, ka šogad būtu bijusi labāka raža nekā pērn, taču vēl nevēlas prognozēt, pirms nav viss nokults. Lauki pašlaik tik slapji nemaz neesot, jo nav lijis tik daudz kā Dobelē un Jelgavā.

Arī Rundāles pagasta «Līdumnieku» saimnieks Boriss Muravjovs gandarīts, ka vismaz pirmā vētra viņa saimniecībai gājusi secen. Otrā kviešus noguldījusi. Šur tur lauks kā norullēts, bet vietām no vēja pasargātākās vietās veldre mazāka. Pašlaik vēl kviešiem esot jāžūst, lai varētu atsākt kulšanu. Boriss Muravjovs optimistiski cer, ka lietus tomēr tuvākās dienas nebūs. Jebkurā gadījumā lauki tiks nokulti, jautājums tik esot, kāda būs graudu kvalitāte.

Ikviens lauksaimnieks LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā var ziņot par 29. jūlija vētras nodarītajiem postījumiem. Pašlaik, kā skaidro LAD pārstāve Kristīne Ilgaža, dati tiek vākti, lai apzinātu, cik liela mēroga postījumi bijuši. Paralēli tiek apkopota informācija arī no apdrošinātājiem, lai saprastu, kā nākotnē būtu jārīkojas šādu stihiju gadījumā. Pašlaik par atbalstu spriests netiekot.

Attēlos – labības lauki Bauskas tuvumā šonedēļ. Foto: Māris Krūmiņš