Ir sākta Iecavas kultūras nama vēsturē vērienīgākā pārbūve, taču amatierkopas turpina darbu.
Ir sākta Iecavas kultūras nama vēsturē vērienīgākā pārbūve, taču amatierkopas turpina darbu.
Ar Iecavas vidusskolu viņnedēļ ir noslēgta vienošanās par sarīkojumu zāles izmantošanu deju grupu mēģinājumiem, informē kultūras iestādes direktore Biruta Švītiņa.
Mēģina uz skatuves
Vienīgā vieta plašajā kultūras namā ir skatuve, kas remonta laikā ir pielāgota nelielu kopu mēģinājumiem. No lielās zāles tā ir norobežota ar putekļu necaurlaidīgu plastikāta plēvi. Celtniecības troksnis gan ir jūtams, taču nodarbību norisi tas traucē maz. Biruta Švītiņa teic, ka kopu dalībnieki uzturas arī aktieru atpūtas istabās un ģērbtuvēs, kas ir izremontētas pirms vairākiem gadiem. Līdztekus interjera pārbūvei visā ēkā tiek mainīti siltumpievadi un radiatori, tādēļ arī pirmā stāva mazajā zālē mēģinājumiem ir izbrīvēts tikai neliels stūrītis.
“Neviena amatierkopa darbību nepārtrauks. Tas nemaz nav iespējams, jo pieaugušajiem dejotājiem un koristiem ir sācies periods, kad ļoti nopietni jāgatavojas Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem,” uzsver direktore.
Projektā jāveic korekcijas
Pagājušajā nedēļā kultūras namā notika projektētāju, celtnieku un pasūtītāju tikšanās, jo, atsedzot zāles sienu konstrukcijas, kļuva skaidrs, ka piedāvātajā risinājumā būs jāveic korekcijas. Renovētas tiks arī kāpnes uz otro stāvu, izbūvēta invalīdu ratiņu piebrauktuve, kā arī uzcelts balkons. Tas atradīsies bijušajā kinomehāniķu telpā. Līdz ar to būs iespējams par 35 vietām palielināt koncertu apmeklētāju skaitu.
Lielās zāles rekonstrukcijas projekts tika izstrādāts 2005. gadā. Kopš tā laika ir ievērojami paaugstinājušās celtniecības materiālu cenas un darbu izmaksas, tādēļ ar valsts mērķdotāciju – 150 tūkstoš latu – renovāciju veikt nav iespējams. Risinājumu atrada Iecavas novada pašvaldība, no Valsts kases paņemot kredītu. Domes izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs skaidro, ka finansējumā ir iekļauti arī pašvaldības budžeta līdzekļi. Dialogs ar projektētājiem vēl turpināsies, jo viņnedēļ nav izdevies panākt risinājumu par izmaiņu ieviešanu pašreizējā projektā.
Gatavojas arī baušķenieki
Kultūras nama lielās zāles renovāciju ir paredzēts pabeigt līdz nākamā gada pavasarim. Pēc tam varētu turpināt uzlabojumus, kas neprasa tik lielus ieguldījumus, spriež Biruta Švītiņa. “Vajadzētu izremontēt pirmā stāva tualetes. Nemaz tik daudz gadu nav pagājis, kopš veikta atjaunošana, tomēr pašreizējās iespējas un materiāli jebkuru telpu ļauj pārvērst līdz nepazīšanai. Kultūras iestādē visam ir jāatbilst augstiem estētiskiem standartiem,” uzskata direktore.
Bauskas tautas nama divu zāļu un vestibila renovācija notika 90. gadu sākumā. Pirms dažiem gadiem tika atjaunoti darbinieku kabineti, turpinās nodarbību telpu labiekārtošana, taču zāles un palīgtelpas, pēc vairāku apmeklētāju atzinuma, izskatās diezgan nelāgi.
Uz jautājumu, vai tuvākajā laikā ir paredzēta kultūras iestādes renovācija, atbild direktors Jānis Matisons: “Tautas nama atjaunošanas projekts jau ir izstrādāts un atzīts par labu. Pašlaik pilsētas Domes attīstības un plānošanas nodaļas speciālisti gatavo pieteikumu Valsts investīciju programmai par finansējuma piesaisti. Ja rezultāts būs labvēlīgs, renovācijas pirmajā posmā vispirms ir paredzēta jumta un fasādes rekonstrukcija. Šīfera segumu ir nepieciešams aizstāt ar izturīgu, labas kvalitātes materiālu. Tikai pēc tam varēs remontēt skatītāju zāli.”
