LETA
Atkritumu poligona “Getliņi” apsaimniekotāja SIA “Getliņi eko” nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifs no šā gada 1.septembra pieaugs par 10,5%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) publiskotais lēmums oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”. “Getliņi eko” nodrošina atkritumu apsaimniekošanu arī Bauskas novadam.
Noteikts, ka “Getliņi eko” nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifs ar dabas resursu nodokli 110 eiro par tonnu no 2024.gada 1.septembra būs 161,7 eiro par tonnu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kamēr šobrīd tarifs ir 146,39 eiro par tonnu.
Tarifs 161,7 eiro par tonnu bez PVN būs spēkā no 2024.gada 1.septembra līdz 2024.gada 31.decembrim.
Savukārt no 2025.gada 1.janvāra līdz 2025.gada 31.decembrim nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifs sasniegs 167,73 eiro par tonnu bez PVN pie dabas resursu nodokļa 120 eiro par tonnu, bet no 2026.gada 1.janvāra līdz jauna tarifa spēkā stāšanās dienai tas būs 173,77 eiro par tonnu bez PVN pie dabas resursu nodokļa 130 eiro par tonnu.
Tajā pašā laikā “Getliņi eko” sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifs ar dabas resursu nodokli no 2024.gada 1.septembra līdz 2024.gada 31.decembrim būs 190,39 eiro par tonnu, no 2025.gada 1.janvāra līdz 2025.gada 31.decembrim – 200,39 eiro par tonnu, bet no 2026.gada 1.janvāra līdz jauna tarifa spēkā stāšanās dienai – 210,39 eiro par tonnu bez PVN.
“Getliņi eko” pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka saistībā ar tarifu pieaugumu iedzīvotājiem maksājums palielināsies par 6,4%.
Iepriekš kompānijā informēja, ka tarifa izmaiņas ir saistītas ar būtiskām izmaiņām apsaimniekotajos atkritumu apmēros, poligona infrastruktūras pārstrādes jaudu palielināšanu, ekspluatācijas izmaksu pieaugumu, ietekmes uz vidi samazināšanas izmaksām, personāla izmaksām, sabiedrības izglītības izmaksām, kā arī izmaiņām poligonā notiekošajos procesos.
“Getliņi eko” nodrošina atkritumu apsaimniekošanu Rīgai un deviņiem novadiem – Ādažu, Bauskas, Ķekavas, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadiem.
Jau ziņots, ka “Getliņi eko” pagājušajā gadā strādāja ar 48,911 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,8% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 2,1% – līdz 2,751 miljonam eiro.
“Getliņi eko” reģistrēta 1997.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 6,009 miljoni eiro, liecina informācija “Firmas.lv”. Kompānijas kapitālā 97,7% pieder Rīgas domei, bet 2,3% – Ropažu novada domei.
Publicitātes foto: K. Garda/ no getlini.lv
Meži jau tagad ir pretīgi netīri. Drīz meža ogas un sēnes būs indīgas. Ko jūs gribat?! Pārstrādājiet, šķirojiet, ar cenu celšanu mežus padarīsiet par izgāztuvi.
Dodiet man konteinerus un es šķirošu, papīram, stikliem, bio utt. Pie karas mājas būtu jābūt šķirošanas konteineriem, taa ir , tikai, normāli 21.gs.
Nevar sašķirot, ja nav konteineru. Pie daudzstāvu mājām papīrs un plastmasa liekami vienā konteinerā. Stikla konteineru nav.
Kamēr paši nesāksim šķirot, maksāsim par visu kā par nešķirotu. Iedzīvotāji ir atkritumu radītāji, uzņēmums saņem tikai to, kas ir konteineros.
Jau tagad Bauskas ielu malas pilnas ar atkritumu maisiem.Vietām pat veidojas kaudzes (Smilšu iela).
Getliņi drīz būs pilni. Bez mehanizētām un automatizētām pārstrādes rūpnīcām nekas nesanāks. Un pašvaldībai atkritumu šķirošanas un pārstrādes jautājumā pieredzes apmaiņā jābrauc nevis uz Gruziju, bet uz Zviedriju un Dāniju. Cāzers ir izpētījis Skandināvijas pieredzi? Ir spējīgs ieviest? Un ko VARAM, kas vairs nesargā vidi un tāpēc ir vieda? Visam pa vidu vēl Andris ar savu atkritumu impēriju, kuram ir izdevīgi vienkārši celt tarifus un nešķirot. Latvijā visu vajag vērst par sliktu Latvijas iedzīvotājam, jo tad ir vislielākā peļņa un, “iespējams”, korumpēšanās.
Varbūt kādam uzņēmīgam cilvēkam vajadzētu rosināt Getliņu auditu. Nav tā, ka viņi visu tur atvesto rok un glabā, tur tā pat notiek šķirošana un tālāk atkritumu nodošana parstradei par ko tiek saņemta samaksa. Cik pelnošs ir viņu gurķu un tomātu biznes- noteikti ar plus zīmi. Tā ir kaut kāda privāta organizācija vai tomēr valsts subsidēta? Ja, valsts subsidēta, tad nav iemesla celt cenas, jo valsts iestādes primārais mērķis ir strādāt pa nulēm?
Celiet tik celiet tos tarifus,drikst bùs ka Indija mèsli it visur gan upè,gan visur citur,driz es ari daku tos mest kur pagadàs,ir tak talkas dienas reizi gadà lai vàc……
Agrāk nešķiroja, bija viss lētāk…Tagad šķiro viss paliek dārgāk.
Spainīt.Agrāk tik tiešām bija maz atkritumu.Tagad lauvas tiesa iesaiņojumi.
Na getliņus ar trifiem. Atkritumus vedam pie simts…. Uz mājām
Andris zin ko dara.Tātad tas ir izdevīgs bizness.Nu ko,palīdzēsim miljonāriem.