Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā līdz 8. novembrim skatāma krāsaina, pozitīvas emocijas sniedzoša gleznu ekspozīcija.
Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā līdz 8. novembrim skatāma krāsaina, pozitīvas emocijas sniedzoša gleznu ekspozīcija.
“Bauskas grupā” apvienojušies astoņi mākslinieki, kuri strādā eļļas tehnikā un kuru darbība saistīta ar mūsu pilsētu.
Iedziļinās mākslas vēsturē
Autoru dzīves pieredze un formālā izglītība ir atšķirīga, bet tas netraucē viņiem būt domubiedriem mākslā, kopīgi apmeklēt izstādes Rīgā, Londonā, Berlīnē un citur. Vasarās dodamies plenērā gleznot jūru, šie kolektīvie braucieni ir ļoti radoši un iedvesmojoši.
Izstādes jaunākā dalībniece Anda Staņulāne rāda estētiski izsmalcinātus un kompozicionāli līdzsvarotus abstraktus gleznojumus, kuros izmantoti ģeometriski laukumi un taisnas līnijas. Viņa ir autore, kuras darbos jūtama racionāla iedziļināšanās mākslas vēsturē. Te ir gan atsauce uz P. Mondriāna daiļradi, gan interese par impresionismu, kas atspoguļojas nelielajās, bet ļoti gleznieciskajās Bauskas studijās.
Materiālās faktūras vērtība
Turpretī Solvita Tilgale, kurai piemīt lieliska krāsu izjūta, savos darbos ir emocionāla un impulsīva. Diptihā “Abstrakcija” brīvi atraisīti likti krāsu triepieni veido saulaini noskaņotu kolorītu. Te dominē prieks par krāsas un tās radītās materiālās faktūras pašvērtību. Atšķirīga ir kompozīcija “Vēdeklis”, kurā jūtama fovistu ietekme tumši zilās kontūras izmantojumā. Māksliniece veidojusi ļoti pārdomātu kompozīciju ar veiksmīgu spilgto krāsu salikumu, izsmalcinā tu zīmējumu un pat kontūrējuma precīziem uzsvērumiem.
Sanita Millere akcentē, ka viņu interesē telpas ilūzijas radīšana abstraktas gleznas plaknē. Diptihā “Kompozīcija” ģeometriskas plaknes un platas otas veidota faktūra būvē telpu. Interese par virsmas apdari kā kompozīcijas veidošanas svarīgu elementu jūtama arī diptihā “Ornamentāla kompozīcija”. Te autore faktūru veido ar paletes nazi un ornamentāliem ieskrāpējumiem svaigi klātā krāsā.
Eksponē dabas studijas
Pretstatā minēto autoru nosacītībai vairāki mākslinieki eksponē arī reālistiski risinātas gleznas. Jānis Kalniņš rāda dabā gleznotas studijas. Īpaši veiksmīgas, manuprāt, ir “Jūrkalne” un “Kalēju iela”, kurās autoram ir izdevies ne tikai pakļaut otas triepienu ainavas uzbūvei, bet arī labi tikt galā ar tik sarežģīto zaļo kolorītu.
Iveta Ūdre pārsteidz ar ļoti sirsnīgiem ziedu gleznojumiem (“Ceriņi”, “Lupīnas”, “Rozes” u. c.). Īpatnēja ir viņas gleznošanas tehnika. Autorei patīk strādāt ar šaurām otām un pat izlīdzināt krāsu ar roku. Atceros, ka Boriss Bērziņš kādreiz teica: “Visjūtīgākais instruments ir plauksta…” Jāuzsver, ka darbos var sajust to, ka ziedi gleznoti elektriskajā apgaismojumā.
Savdabīgs kolorīts
Aļģirts Mašals šoreiz izstādījis klusās dabas, kurās profesionāli veidota kompozīcija, zīmējums un forma (īpaši darbā ar senlaicīgo zupas terīni). “Klusajā dabā ar augļiem” sulīgā krāsu gamma pastiprināta ar paletes naža klājumiem.
Arī Indru Liepu pašlaik interesē klusās dabas gleznojums. Viņa no pārējiem izstādes dalībniekiem atšķiras ar savdabīgu pelēcinātu kolorītu. Darbā “Ziema” izmantoti sudrabaini pelēki gaišie toņi, kurus vēl vairāk izceļ tumši zaļas kallas lapas siluets. Ļoti simpātiska ir arī “Klusā daba”, kur vēsi pelēkā gammā studēta stikla trauku forma. Arī šajā darbā kolorīta dzidrināšanai veiksmīgi izmantoti tumšie toņi.
Šo rindu autore eksponē gleznas “Gaisma”, “Tunelis” un diptihu “Ūdenskritums”, kuros izkopti dažādi paņēmieni baltās krāsas izcelšanai abstraktā gleznā.
Ar patiesu interesi
Jāuzsver, ka lielākā daļa izstādīto darbu ir darināti šogad. Kopumā simpātiska ir autoru patiesā attieksme pret glezniecību un attēlojamo motīvu, kā arī nesamākslotība.
Ar prieku akcentēju “Bauskas grupas” dalībnieku vēlmi iedziļināties glezniecī bā, viņu atvērtību jauniem iespaidiem tieši mākslas muzejos un galerijās, kas sniedz ne tikai mākslas baudījumu, bet arī kalpo mākslinieku tālākai profesionālajai izaugsmei. Apspriežot izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, katrs pamato savu vērtējumu. Šīs sarunas ir liela vērtība. Tā ir liela greznība apmainīties viedokļiem par lietām, kas tevi patiesi interesē.
Diplomiem nav noteicoša loma
Bieži atceros savdabīgām atziņām piesātinātās sarunas ar gleznotāju Borisu Bērziņu.
Mākslā nav nejaušu cilvēku un noteicošā loma nav mācību iestāžu diplomiem. Galvenais ir tas, ko cilvēks ar krāsām un otām spēj izdarīt uz audekla, svarīgs ir rezultāts. Šo domu, vasarā piedaloties Bauskas plenērā, pauda gleznotājs un mākslas vēsturnieks Jurģis Skulme, un es viņam pievienojos. Nevar uzskatīt diplomu par noteicošo kritēriju, velkot robežšķirtni starp profesionālo un amatiermākslu. Mākslas skolas un augstskolas katru gadu absolvē daudzi, bet cik no viņiem pēc tam nopietni nodarbojas ar glezniecību? Savukārt daudzi izcili gleznotāji ir ieguvuši pavisam citu izglītību. Talantīgs cilvēks savu ceļu atrod agrāk vai vēlāk. Arī “Bauskas grupas” dalībniekiem priekšā grūts, bet bezgala interesants un pārsteidzošiem atklājumiem bagāts ceļš sava individuālā mākslinieciskā rokraksta meklējumos.
Acīmredzot mākslinieki intuitīvi apzinās savus specifiskos uzdevumus un mērķus. Var teikt, ka šī ir kamerstila izstāde, kas skatītājam palīdz tuvoties glezniecībai un to labāk izprast.
