Šī gada pasaules veterānu čempionāts vieglatlētikā Bauskas un rajona sportistiem raisīja divējas emocijas – īpašu prieku par divām sudraba medaļām, kā arī rūgtumu par cerēto, bet nepiepildīto.
Šī gada pasaules veterānu čempionāts vieglatlētikā Bauskas un rajona sportistiem raisīja divējas emocijas – īpašu prieku par divām sudraba medaļām, kā arī rūgtumu par cerēto, bet nepiepildīto.
Šajā sakarā “Bauskas Dzīves” mājaslapā internetā bija plašas diskusijas.
Vainu saskata konkrētā personā
Saņemta arī vēstule, ko rakstījis iecavnieka populārā soļotāja Ojāra Pāruma dēls Jānis. To nepublicējam pilnībā, bet citējam fragmentu: “Sporta organizatorei Zentai Tauriņai vajadzēja noskaidrot, tieši cikos Ojāram Pārumam ir starts, jo tādi taču ir viņas pienākumi. Kam gan citam, ja ne šo pienākumu izpildītājam, jārūpējas par sportistiem (sporta organizators kalpo sportistiem, nevis otrādi)?
Kāpēc delegācija nevarēja sagaidīt, kad Ojārs Pārums nosoļos, un tad doties mājup? Attaisnojums it kā tika meklēts apstāklī, ka vienam no šoferiem, atgriežoties mājās, jau pēc piecām stundām bija jādodas nākamajā braucienā. Manuprāt, tas ir blefs, jo tik ātri sākt nākamo komandējumu šoferiem nemaz nav atļauts.”
Nervus zaudējot par tūkstošiem
O. Pārums, atceroties piedzīvoto, neizplūda emocijās, bet ar sev raksturīgo mieru stāstīja: “Pirmo reizi piedalījos pasaules čempionātā un kopā ar citiem Latvijas soļotājiem vēlējos parādīt, ko spējam. Bet vajadzēja atgriezties mājās pirms galvenās, 20 kilometru distances, jo autobuss nevarēja gaidīt.
Jau ierodoties Ricionē, zinājām, ka man starts būs pēcpusdienā, nevis no rīta. Es paļāvos uz solījumu – mani gaidīs, un tad grupa dosies mājup. Tomēr tā nenotika. Braucot ar Bauskas grupu, ekonomēju piecdesmit latu, bet nervus pazaudēju par pieciem tūkstošiem. Esmu ar notikušo samierinājies, un, manuprāt, par visu to sacelta pārāk liela ažiotāža. Tomēr palieku pārliecināts, ka Zentai Tauriņai, ja reiz apņēmās vest soļotājus, vajadzēja rast risinājumu, lai šāda starpgadījuma nebūtu. Par to varēja domāt divus mēnešus, jo bija maz ticams, ka divās nedēļās uz vietas Itālijā to atrisinās.”
Piedāvā papildu variantu
Bauskas Domes sporta darba organizatore Z. Tauriņa savukārt uzskata, ka viņa darīja, ko varēja, lai samezglojums radītu mazāk problēmu, jo, tikai dodoties ceļā uz Ricioni, uzzinājusi, ka O. Pārumam starts būs pēcpusdienā. Bijušas vairākas sarunas ar Latvijas vieglatlētu citām grupām, kurām lūgta palīdzība, tomēr nav izdevies rast labvēlīgu atrisinājumu, jo tās arī atgriezušās mā jās, nesagaidot čempionāta noslēgumu.
Soļotājs Zigurds Irbe solījis aizvest mājās iecavnieku, savākta nauda un iedota viņam, lai palīdzētu O. Pārumam segt papildu izdevumus. Rīdzinieks “Bauskas Dzīvei” to arī apstiprināja, tomēr Ojārs nav vēlējies atšķirties no pārējiem soļotājiem un pēc vakara sacensībām kopā ar Z. Irbes ģimeni uzturēties nedaudz ilgāk Itālijā. Baušķenieki sagaidīja, kad beigsies rīta sacensības, kurās piedalījās O. Pāruma kolēģi, un tādējādi jau atkāpās no iepriekš izstrādātā brauciena grafika, kas pirms došanās uz Itāliju visiem bija zināms. Gaidot vakara sacensības, īrētais autobuss nespētu laikus atgriezties Latvijā un doties nākamajā reisā.
Z. Tauriņa arī uzsver, ka finansiālu apsvērumu dēļ, vedot sešus Bauskas sporta veterānus uz Itāliju, organizēta arī ekskursantu grupa, jo tādējādi izdevumi bijuši mazāki. Ja pēc visa pārdzīvotā, kas atstājis mieles, viņa apņemtos organizēt vēl vienu šādu braucienu, droši vien rīkotos citādāk. Šoreiz sanācis tā, ka pēc milzīgā organizatoriskā darba un visām pūlēm, kas ilga vairākus mēnešus, ir tāda izjūta kā latviešu parunā par medus mucu, ko sabojā viena darvas karote.
Bauskas grupa piesaista ar treniņiem
Bauskas sportistu grupā bija arī Ceraukstes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Feldmanis, kurš trenējas augstlēkšanā un šajā disciplīnā bija pieteikts pasaules čempionātā. Viņš notikušo vērtē no sava skatpunkta: “Latvijas delegācija bija viena no lielākajām. Manuprāt, Latvijas Sporta veterānu savienības pārstāvei Iraīdai Zālītei, kas vadīja vieglatlētu grupu, izmantojot tūrisma firmas “Impro” pakalpojumus, vajadzēja koordinēt arī visus sportistus kopumā. Mums bija solītas vienotas formas, bet tās netika sagādātas.
Apsvērām dažādus variantus par iespējām soļotājiem palikt vēlāk. Bija arī doma par sabiedriskā transporta izmantošanu, bet tad viņiem būtu vajadzīgs pavadonis, kas zina svešvalodas, un vēl papildu nauda.
Esmu iesaistījies Bauskas grupā tādēļ, ka tai notiek treniņi, jo veterānu sportā bez lietpratēja padomiem, manuprāt, augstus rezultātus nevar sasniegt, arī katrs pats savu slodzi nespēj precīzi noteikt. Trenējamies rajona pašvaldības sporta bāzē, par nodarbībām mums nauda netiek prasīta.”
Darbojas sabiedriskā kārtā
Latvijas Vieglatlētikas veterānu asociācijas (LVVA) sekretāre Iraīda Zālīte gatavoja visas Latvijas delegācijas pieteikumu un kārtoja citas formalitātes. Sarunā ar “Bauskas Dzīvi” viņa akcentēja, ka veterānu sports no valsts institūcijām saņem ļoti niecīgu atbalstu, tādēļ tā koordinatori strādā sabiedriskā kārtā, LVVA jau laikus nodrošina interesentiem informāciju, sniedz piedāvājumu par iespējām, izmantojot firmas “Impro” pakalpojumus, ar kuras starpniecību tiek organizēta grupa, izvēlēties braucienu šādā variantā.
Izrādās, Latvijas delegācijā bijuši 62 sportisti, kuri dzīvojuši trīs dažādās vietās, tādēļ koordinācija bijusi nepietiekama. Tā atzīst I. Zālīte un uzsver, ka Z. Tauriņa noslēgumā izteikusi labu ideju, kas nākotnē jāņem vērā. Proti, visiem, kuri organizē grupas, kas šoreiz bija no vairākām Latvijas pilsētām, sanākt kopā un saskaņot plānus. Rīdziniece arī novērtē baušķenieces organizatorisko darbu un pauž nožēlu, ka nesaskaņotības dēļ ir radušies pārpratumi.
Latvijai nebija vienotas formas
Baušķenieki redakcijai pauda neizpratni par Latvijas sportistu neatsaucību atklāšanas parādē. I. Zālīte savukārt skaidroja, ka organizatori nav noteikuši, ka tajā būtu obligāti jāpiedalās. Bijis brīvprātības princips, piemēram, no I. Zālītes konkrētās grupas neviens nav vēlējies būt parādes dalībnieks. Tādēļ viņa uzskata, ka baušķenieku satraukums un spontāna iekļaušanās parādē jāizskaidro ar reglamenta nezināšanu, kas esot saprotams, ja pasaules čempionātā iesaistās pirmo reizi.
Mūsu sportistu iebildes par vienotas formas trūkumu visai delegācijai I. Zālīte motivēja ar to, ka Lietuvas firma nav izpildījusi solīto pasūtījumu. Vēl viņa pieminēja nabadzības faktoru, jo centralizēti naudas šādam pasākumam nepietiekot. Taču arī viņa uzskata, ka vienota forma ir vajadzīga. Baušķenieki, piemēram, par to būtu paši samaksājuši.
Nevar izārstēties no dalīšanās
Šī raksta autore ir pārliecināta, ka viss varēja būt citādāk, ja atbildīgie sporta darbinieki rastu kopēju valodu. “Bauskas Dzīve” jau ir rakstījusi, ka pilsētai un rajonam ir atsevišķas komandas, kas iesaistās Latvijas Sporta veterānu savienības organizētajās aktivitātēs. Lai tā būtu, tomēr, manuprāt, pirms tik plaša mēroga sacensībām vajadzētu saskaņot rīcību. Rajona Padomes Sporta nodaļas vadītāja Inga Ūbele “Bauskas Dzīvei” sacīja, ka rajona sportisti – Velta Bruce un Ojārs Pārums – ir saņēmuši finansiālu atbalstu un ka viņa ieteikusi abiem pievienoties Bauskas pilsētas grupai. No tālākajiem notikumiem jāsaprot, ka Sporta nodaļas līdzdalība ar to visā iepriekš minētajā ir beigusies.
Bauskas rajona Padomes priekšsēdētāja vietnieks sociālajos jautājumos Valdis Veips uzskata, ka nav izdevies panākt kompromisu, apvienojot veterānus zem viena karoga, kas, saprotams, būtu loģiskākais risinājums.
Jāatgādina, ka šī gada pavasarī pilsētas vieglatlētu treneris Jānis Žauna un arī sporta darba organizatore Z. Tauriņa bija ieradušies rajona Padomē, lai ar priekšsēdētāja vietniekiem pārrunātu gatavošanos pasaules čempionātam un saņemtu arī rajona pašvaldības atbalstu. Šajā tikšanās reizē nekas vairāk par runāšanu nesanāca.
Manuprāt, lai kāda nostāja katram būtu, koordinācija ir vajadzīga, īpaši tad, ja sportisti piedalās pasaules čempionātā. Nevaram gribēt, lai visi gados vecāki seniori orientētos internetā un bez sporta darbinieku palīdzības saprastu, un apzinātu pasaules mēroga sacensību praksi, kas patiešām ir daudz sarežģītāka nekā sacīkstes savā valstī. To apstiprināja arī Solvita Rotberga, kura pērn piedalījās Eiropas, bet šogad pasaules čempionātā.
Vēl arī par cita veida atbildību. Ojāra Pāruma dēli ir jauni cilvēki, kuriem nav problēmu izmantot mūsdienu tehnoloģijas un palīdzēt tēvam rūpīgāk iedziļināties situācijā, pošoties tik plašām sacensībām. Pēc notikušā ir sacelta trauksme, kuras varētu nebūt, ja iepriekš viss tiktu rūpīgāk precizēts.
