LILIJA VOSELĀNE Stelpes pagasta «Ānītēs» jubileju svin gandrīz visu nedēļu. Lai arī dzimšanas diena ir 11. oktobrī, tomēr daži sveicēji no Rīgas bija ieradušies iepriekšējā svētdienā, citi apciemo darba nedēļas laikā.
LILIJA VOSELĀNE Stelpes pagasta “Ānītēs” jubileju svin gandrīz visu nedēļu. Lai arī dzimšanas diena ir 11. oktobrī, tomēr daži sveicēji no Rīgas bija ieradušies iepriekšējā svētdienā, citi apciemo darba nedēļas laikā. Lielākā svinēšana būs sestdien, kad cer uz visu tuvāko radu ierašanos.
Meitene piedzima Bārbeles pagasta “Simsonos”, bet bērnības liktenis bija nežēlīgs. Ģimeni pameta tēvs, un māte devās prom no dzimtajām vietām. Ilgu laiku Lilija dzīvoja Rīgā, kur pusaudža gados vienlaikus mācījās un strādāja par grāmatvedi. Lai arī tas bija grūts laiks, tomēr jaunības dienās pagūts arī izklaidēties: “Gāju uz teātri, operu, skatījos baletu. Jaunībā ļoti daudz kustējos, mēģināju visur paspēt. Ar autobusu braucām uz Pleskavu, bijām Puškina dzimtajās vietās. Nesen iznāca aizbraukt uz Venstpili, Liepāju. Naktī, guļot zem klajas debess teltī, klausoties jūras un vēja šalkās, nāca atmiņā jaunības gadi.”
Dzīve mainījās Kanepenes dienā, kad Lilija ieradās apciemot tanti un reizē izbaudīt Bārbeles motokrosu, kurā viņa sastapās ar mīlestību. Viss turpmākais notika ātri, un jau decembrī Lilija un Ādolfs precējās. Pēc gadiem ilgas prombūtnes gaviļniece atgriezās dzimtajā malā, un pirmā darbavieta bija Stelpes kolhoza grāmatvedība: “Šo kolektīvu atceros ar labākajām izjūtām – ļoti draudzīgas, izpalīdzīgas, atsaucīgas un iejūtīgas kolēģes.”
Padomju Savienības sabrukums bija juku laiki, pēc kuriem gāja grūti. Tikai pēdējos pāris gados dzīve kļuvusi labāka: “Esam bagāti pensionāri – abiem ar vīru pensija kopā ir 150 latu. Galvenos ienākumus dod lauku saimniecība.”
Ģimenes ceļi pamazām šķiras – dēls Vitālijs ir profesionāls karavīrs, bet meita Inga strādā un mācās Rīgā. Mājās dzīvo vecākā meita Iveta, kuras trīs puikas lielākoties audzina vecmāmiņai “Iveta strādā veikalā “Drogas” par tirdzniecības menedžeri, parasti darbā ir gandrīz visu dienu. Zēni ir ļoti aktīvi, viņiem interesē viss – mūzika, mākslas skola, karatē, basketbols. Mājās bieži vien puiši ir vēlu, bet vakarā cenšos palīdzēt mājas darbos. Tiesa, kādreiz meitai varēju palīdzēt pat 9. klasē, bet tagad jau trešās klases mācību grāmatā ir tā uzrakstīts, ka ilgi jāsēž un jādomā, kas tur jādara.
