Galu galā arī Latgale ir mūsu. Vēl arī Zemgales zelmainās āres un Sēlijas «tautiskās pērles». Kam tas viss vairs, ja jau «zilo ezeru zeme» un skaņās «vēju pilsētas» netiks piedēvētas tik pazīstamām un iemīļotām vārsmām par Latvijas novadu savdabību.
Galu galā arī Latgale ir mūsu. Vēl arī Zemgales zelmainās āres un Sēlijas “tautiskās pērles”. Kam tas viss vairs, ja jau “zilo ezeru zeme” un skaņās “vēju pilsētas” netiks piedēvētas tik pazīstamām un iemīļotām vārsmām par Latvijas novadu savdabību.
Novadi? Es gribētu izcelt piecus – Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Sēlija. Taču tie vienā mirklī samilzuši gandrīz līdz simtam. Kur liksim senās dainas, vēsturiskās kauju dziesmas, patriotiskos vēstījumus, kuros tik bieži pieminēti šie novadi? Arī kartēs būs jāmaina nosaukumi. Vai šos “zemes pleķus” nevarēja dēvēt citādi, ja reiz tik ļoti labpatīkas mūsu Latviju sadrumstalot un pie reizes negausīgi paplašināt tās aprises ģeogrāfiskā mudžeklī. Nudien, vai valsts ekonomika ir tik nesatricināma un stabila, ka tā spēs pavilkt kārtējo pašmāju nastu: vēl vairāk bezdarbnieku; prāvāku ceļa naudu; lielāku nesakārtotību finansiālos jautājumos; garākas apmeklētāju rindas pie speciālistu durvīm? Vai vēl uzskaitīt nejēdzīgās idejas “ieguvumus”?
Ko tur daudz sūkstīties laikā, kad vienu rūpalu nomaina cits. Vai tā inflācija, vai devalvācija, par rezultātu varam pasacīties vienīgi “Latvijas grožu turētājiem”. Cik noprotu, “zirga jūdzējiem” vairs nav teikšanas, ja nu vienīgi izbrīna sauciens pie lielveikalu pārtikas stendiem, ieraugot pārlieku sadārdzinātas piena lāses un maizes rikas. Tāda nu ir tava, zemnieciņ, vērte. Taču vai tālab nepildīsim pilnas traktora bākas, neapsaimniekosim savus hektārus, neslauksim lopus? Vai neliekas, ka “uzskrūvētās” cenas mūs dzītin dzen pagātnē, kad tīrumus līda ar sirmiem kumeļiem un ikvienā mājā bija jūtama tikko ceptas maizītes smarža? Jā, patiesi! Ja naudas izteiksmē varam aprēķināt maizes rieciena un baltā, veselīgā kalcija avota piles cenu, tad tie var kļūt par brīvdienu delikatesi.
P. S. Vēlējos rakstīt par vēsturiski ģeogrāfisko iedalījumu, bet gribot negribot nonācu pat līdz smalki gastronomiskām pārdomām: maizes klaips – viens lats; litrs piena – viens lats; litrs degvielas (netieši gastronomiski) – viens lats.
ZEMGALIETE
